Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā atklās izstādi «Mērijas ceļojums. Grosvaldu ģimenes stāsts»

Izstāde caur Latvijai nozīmīgas dzimtas – Grosvaldu ģimenes – stāstu iepazīstina auditoriju gan ar ievērojamās rīdzinieku ģimenes likteni, gan ar svarīgām epizodēm Latvijas valsts vēsturē gadsimta garumā. Izstādes centrālais tēls ir viena no Grosvaldu dzimtas atvasēm – muzeju darbiniece Mērija Grīnberga jaunākā (1909–1975), kurai pēc Otrā pasaules kara izdevās nosargāt un atvest atpakaļ no Vācijas lielu daļu Latvijas muzeju vērtību, ko vācu okupācijas armija atkāpjoties evakuēja uz savām teritorijām.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Vaboles muižas parks

Vaboles parks ir veidots kā ainavu jeb angļu stila grāfu Plāteru-Zībergu pusmuižas parks (19. gs.).

TAKA

Grosvaldu stāsts sākas pagājušā gadsimta sākumā Edinburgas jūrmalā, kur iepazīstas Mērijas Grīnbergas vecāki, lai tālāk caur Pēterburgu, Pirmā pasaules kara un bēgļu drāmu vestu uz Latvijas valsts dibināšanu, dzimtas dzīvi un darbu neatkarīgā Latvijas Republikā, kuru pārtrauc Otrais pasaules karš, Latvijas okupācija un Grosvaldu dzimtas vardarbīga sašķelšana un būtībā – iznīcināšana.

Izstādes veidotājas darbojas ar plašu materiālu un izteiksmes līdzekļu klāstu, lai parādītu Mērijas Grīnbergas un viņas dzimtas ceļojumu cauri gadsimtam. Par dažādiem Grosvaldu ģimenes un vēstures pagriezieniem liecina gan daudzi personiski materiāli – vēstules, dienasgrāmatas, dzimtas foto albumi ar pabalējušām fotogrāfijām, gan vēl viena spilgta Grosvaldu dzimtas pārstāvja, Jāzepa Grosvalda (1891–1920), mākslinieciskais mantojums, gan Mērijas Grīnbergas atpakaļ atvesto muzeja priekšmetu izlase, gan laikmetīgas audiovizuālas interpretācijas par Grosvaldu stāstu.

Izstādes bagātīgais, daudzveidīgais eksponātu klāsts veidots sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju, Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, Piebalgas muzeju apvienību "Orisāre", Latvijas Nacionālo arhīvu, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Folkloras krātuvi. Tāpat ekspozīcijā būs apskatāmi mākslas darbi no Zuzānu kolekcijas un Vara Bokaldera privātkolekcijas, dokumentāli materiāli un fotogrāfijas no vairākiem privātiem arhīviem, Grosvaldu ģimenei piederējuši priekšmeti no to mantotāju krājuma. Būs arī pārsteigumi – piemēram, 21 darbs no Jāzepa Grosvalda Austrumu un strēlnieku cikliem, kuri līdz šim glabājušies Vermlandes muzejā Karlštatē, Zviedrijā, un Latvijā nekad nav tikuši izstādīti; vairāki pirmo reizi eksponēti mākslas darbi un priekšmeti no Latvijas muzeju un arhīvu krājumiem. Skatītājiem būs iespēja iepazīties ar Latvijas Nacionālā mākslas muzeja jaunieguvumu – līdz šim neredzētu Mērijas Grīnbergas jaunākās portretu, ko 1943. gadā gleznojis Edgars Bauze (1913–2006) un kuru tikko muzejam uzdāvinājusi Valentīna Unda.

Savā ziņā izstāde "Mērijas ceļojums. Grosvaldu ģimenes stāsts" ir Latvijas simtgades dokumentālās spēlfilmas "Mērijas ceļojums" (2018) turpinājums un paplašinājums – radošās grupas kodolu veido režisore Kristīne Želve, māksliniece Ieva Stūre, mākslas zinātniece, LNMM izstāžu kuratore Ieva Kalnača un projekta vadītāja, LNMM izglītības programmu kuratore Katrīna Vastlāve.

Izstādi papildina interesanta izglītojošā programma. Līdztekus tradicionālajām pastaigām kopā ar kuratorēm "Sarunas muzejā" formātā, publikai tiks piedāvāts tematisks stāstu cikls "Grosvaldiāna". Jau 13. septembrī ar lasījumu "Čāpiņas krusttēvs Džo. Jāzepa Grosvalda dzīve un daiļrade" uzstāsies mākslas zinātņu doktors, monogrāfijas par Jāzepu Grosvaldu autors profesors Eduards Kļaviņš, savukārt 27. septembrī literatūrzinātniece, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Dr. philol. Eva Eglāja-Kristsone savā stāstā "Margarēta Grosvalde un viņas dienasgrāmata. No ārlietām līdz sirdslietām" iepazīstinās ar institūta Folkloras krātuves jaunieguvumu – Margarētas Grosvaldes (1895–1984) pirms simts gadiem rakstīto dienasgrāmatu. Turpmākajos lasījumos piedalīsies mākslas zinātniece Dr. art. Ginta Gerharde-Upeniece (par brāļiem Grosvaldiem mākslā un diplomātijā), mākslas vēsturnieks Dr. art. Jānis Kalnačs (par Mērijas Grīnbergas braucienu ar muzeju vērtībām un to atpakaļatgriešanas procesu). Mākslas zinātniece Ieva Kalnača stāstīs gan par savu, gan Jāzepa Grosvalda Austrumu ceļojumu, režisore Kristīne Želve un aktrise Daiga Kažociņa iepazīstinās ar Mērijas Grīnbergas vecākās atstāto autobiogrāfisko mantojumu. Savukārt 21. septembrī aicināsim kopā ar vienu no kuratorēm Kristīni Želvi ekskursijā "Grosvaldu Rīga" izstaigāt Mērijai un Grosvaldiem svarīgas vietas pilsētā – no Rīgas pils līdz Mākslas muzejam.

Godinot Mērijas Grīnbergas piemiņu, visi lasījumi un tematiskie pasākumi notiks Latvijas Nacionālā mākslas muzeja bibliotēkā, kas bija Mērijas Grīnbergas pēdējā darbavieta.

Izcilo Grosvaldu dzimtu bez Mērijas Grīnbergas jaunākās pārstāv viņas mamma, latviešu etnogrāfijas pētniece un popularizētāja Mērija Grīnberga vecākā (1881–1973), advokāts, Rīgas Latviešu biedrības ilggadējs priekšnieks Frīdrihs Grosvalds (1850–1924) ar kundzi Mariju Grosvaldi (1857–1936), viņu bērni un mazbērni – diplomāts, Latvijas sūtnis Francijā Oļģerds Grosvalds (1884–1962), gleznotājs Jāzeps Grosvalds (1891–1920), ārlietu dienesta darbinieces Līna Grosvalde (1887–1974) un Margarēta Ternberga (dz. Grosvalde, 1895–1982), kā arī matemātiķis Emanuels Grīnbergs (1911–1982).