Rīgā varēs vērot pasaules mēroga izstādes uz lielā ekrāna

Natālija Sujunšalijeva | 2019.09.12

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs un tā Ārzemju mākslas departaments Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA jau astoto sezonu sadarbībā ar SIA "Forum Cinemas" kinoteātri "Kino Citadele" cikla "Izstādes uz kino ekrāna" ietvaros piedāvā mākslas mīļotājiem un kino cienītājiem iespēju uz lielā ekrāna redzēt pasaules mēroga izstādes un mākslas kolekcijas.

Šoreiz apmeklētāji tiksies ar itāļu renesanses dižgariem Tintereto un Leonardo da Vinči, meksikāņu revolucionāri, feministiskās mākslas pionieri Frīdu Kalo un britu modernās mākslas meistaru Lisjēnu Freidu, ielūkosies pasaulslaveno muzeju – Prado un Ermitāžas – ekspozīcijās, kā arī dosies cauri laikmetiem un dažādām pasaules vietām, lai uzzinātu, kā atveidots Lieldienu stāsts mākslā.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Jūgendstils

Liepājā pirmos jūgendstila manierē ieturētos namus sāka būvēt 20. gs. sākumā. Kopumā mūsdienās apzinātas ap 70 jūgendstila ēkām.

Liepājas reģiona TIB

Filmas "The Prado Museum. A Collection of Wonders" (2019) seanss notiks 2019. gada 24. septembrī plkst. 19.00. Muzeja divsimtgades svinību ietvaros šī dokumentālā filma ir pirmais kinoceļojums pa viena no pasaulē visapmeklētāko muzeju zālēm, stāstiem un emocijām. Prado muzeja krājumā esošie 8000 mākslas retumi ir fascinējošs piedzīvojums, kas ik gadu uz Madridi aizved gandrīz 3 miljonus apmeklētāju. Brīnumaini meistardarbi ļauj iepazīt Spānijas un visas Eiropas vēsturi. Muzeja kolekcijas stāsta par karaļiem, karalienēm, dinastijām, kariem, sakāvēm un uzvarām, kā arī vēstī par to mūsdienu un pagātnes cilvēku jūtām un pārdzīvojumiem, kuru dzīve bijusi saistīta ar muzeju un starp kuriem ir valdnieki, gleznotāji, mākslinieki, arhitekti, kolekcionāri, kuratori, intelektuāļi un muzeja apmeklētāji. Prado izstādīto mākslas darbu autoru vidū ir Velaskess, Rubenss, Ticiāns, Manteņja, Boss, Goija un El Greko. Oskara balvas ieguvējs aktieris Džeremijs Aironss (Jeremy Irons) vedīs skatītājus atklājumu pilnā ceļā, iepazīstot skaistuma un mākslas mantojumu.

22. oktobrī plkst. 19.00 tiks demonstrēta filma "Hermitage. The Power of Art" (2019), ļaujot iepazīt muzeja ikdienu šodien, nepārtraukti pametot "šeit un tagad", lai atgrieztos divarpus gadsimtu senā pagātnē. Skatītājiem atklāsies brīnišķīgs ēku komplekss ar pašu lielāko gleznu kolekciju pasaulē. Sanktpēterburga un Ermitāža vienmēr bijusi tikšanās vieta māksliniekiem, arhitektiem un intelektuāļiem no visas pasaules, vienojot tos caur mākslu un kultūru. Muzeja vēsturē nozīmīgu vietu ieņem apgaismības ideju iedvesmotās carienes Katrīnas II ieguvumi – viņas personība, arī gadsimtiem ritot, nebeidz apburt mākslas vēsturniekus un kritiķus.

5. novembrī plkst. 19.00 būs iespēja noskatīties filmu "Leonardo: The Works" (2019). Leonardo da Vinči (Leonardo da Vinci, 1452–1519) ir atzīts par slavenāko mākslinieku pasaulē. Šis neparastais ģēnijs atspoguļots daudzos TV seriālos un mākslas filmās, taču bieži vien pašam svarīgākajam elementam – viņa radošajam mantojumam – uzmanība tiek pievērsta nepietiekami. Šoreiz vecmeistara daiļrade filmā spēlēs galveno lomu. Pirmoreiz visas Leonardo gleznas būs aplūkojamas Ultra HD kvalitātē uz lielā kinoekrāna – "Mona Liza", "Svētais vakarēdiens", "Dāma ar sermuli", "Džinevras de Benči portrets", "Madonna Lita", "Klinšu jaunava" un vēl vairāk nekā desmit citu. Filma piedāvā svaigu skatu uz Leonardo dzīvi, viņa izgudrotāja garu, tēlnieka dotībām, tālredzību militārajā jomā un spēju orientēties sava laika nodevības cauraustajā politikā – tas viss caur meistara mākslas prizmu. Filma tiek laista klajā, godinot Leonardo 500. dzimšanas dienu, un ir pirmais patiesi vispusīgais stāsts par šo mākslinieku.

Dokumentālā filma "Frida: Viva La Vida" (2019), ko uz lielā ekrāna būs iespēja baudīt 26. novembrī plkst. 19.00, parādīs Frīdas Kalo (Frida Kahlo, 1907–1954) gara divas puses: no vienas puses – revolucionāri un mūsdienu feministiskās mākslas pionieri, no otras – cilvēku, sava sakropļotā ķermeņa un mokpilno attiecību upuri. Abas mākslinieces sejas atklāsies, sekojot Frīdas pašas vārdu sniegtajiem pavedieniem, kas atrasti viņas vēstulēs, dienasgrāmatās un privātās atzīšanās. Filmā intervijas mijas ar oriģināliem dokumentiem, aizraujošām rekonstrukcijām un Frīdas Kalo gleznām, kas glabājas dažādos Meksikas muzejos.

Pirmoreiz vēsturē Londonas Karaliskā mākslas akadēmija sadarbībā ar Bostonas Mākslas muzeju apkopo Lisjēna Freida (Lucian Freud, 1922–2011) pašportretus. Filmas "Lucian Freud: A Self Portrait" (2019) seanss notiks 2020. gada 17. februārī plkst. 19.00. Īpaši izstādei veidotajā filmā būs redzamas vairāk nekā 50 gleznas, gravīras un zīmējumi, kuros britu modernās mākslas meistara vērīgā acs ir pievērsta savai personai. Slavenais mūslaiku gleznotājs Lisjēns Freids ir viens no retajiem 20. gadsimta māksliniekiem, kurš tik konsekventi portretējis sevi. Gandrīz septiņdesmit gadu amplitūdā autora pašportreti sniedz fascinējošu ieskatu viņa psihē un reizē meistarības attīstībā – no paša pirmā, 1939. gadā tapušā portreta līdz pēdējam, kas radīts 64 gadus vēlāk. Retrospekcija sniedz unikālu iespēju padziļināti pētīt meistara mūža darbu.

7. aprīlī plkst. 19.00 filma "Easter in Art" (2019) atklās stāstu par Kristus nāvi un augšāmcelšanos, kas dominējis Rietumu kultūrā iepriekšējos 2000 gadus. Iespējams, šis ir pats nozīmīgākais vēstures notikums, kas atspoguļots evaņģēlijos, kā arī dižāko mākslinieku darbos. Jeruzalemē, ASV un Eiropā uzņemtajā filmā aplūkoti dažādi veidi, kādos mākslinieki visos laikmetos atainojuši Lieldienu stāstu, kas veido arī mūsu kopīgo vēsturi.

Noslēdzošais seanss šajā sezonā gaidāms 6. jūlijā plkst. 19.00. Filma "Frida Kahlo" (2019) ir ceļojums pa ievērojamās sievietes-ikonas Frīdas Kalo dzīvi. Mums varbūt šķiet, ka mēs jau pazīstam Frīdu Kalo – viņas ziedu vainagus, platās uzacis un tautiskos tērpus, kas mākslinieci padarījuši par veselu paaudžu mūzu. Bet kas slēpjas kaismīgās sievietes dvēseles dzīlēs? Gleznotāja bija ražīga pašportreta žanrā, izmantojot audeklu par savas trauksmainās un reizēm dramatiskās dzīves spoguli. Intervijas, komentāri un Frīdas pašas teiktais atklāj, ka traģēdijai tomēr nebija izšķirīgā loma viņas dzīvē. Pievēršoties svarīgākajām izstādēm un intervijām ar pasaulē pazīstamiem kuratoriem, filmā būs iespēja iepazīties ar viņas mākslas neparasto simbolismu un ļoti personiskām tēmām, lai dziļāk izprastu īsto Frīdu Kalo. Uz ekrāna rādot krāsu un degsmes dzīres, personiskā un intīmā filma piedāvā ieskatu viņas darbos un drudžainā radošuma avotā, mākslinieces spējā pretoties un neremdināmajā kārē pēc dzīves, vīriešiem, sievietēm, politikas un kultūras mantojuma.

Filmās tiek rādīti ne tikai izstādēs un kolekcijās redzamie mākslas darbi – skatītāji aicināti iepazīt arī izstāžu veidošanas radošo un tehnisko procesu, ar mākslinieku, vēsturnieku un dažādu speciālistu palīdzību izprast, ko mākslas darbi spēj vēstīt par saviem autoriem un laika periodu, kurā ir tapuši.