13. septembris vēsturē: Eiropā notiek pirmais lidmašīnas lidojums

Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.09.13

Lai arī pasaulē pirmais kontrolētais lidojums ar lidmašīnu notika 1903. gadā, kad to Amerikas Savienotajās valstīs paveica brāļi Raiti, Eiropā šis, tam laikam brīnums, notika trīs gadus vēlāk - 1906. gadā.

Eiropā šie lidojumi 1906. gadā notika vairākās vietās un vēsturnieku starpā ir noritējušas daudzas diskusijas par to - kurš lidojums skaitās un kurš ne. Viens gan ir skaidrs - šis bija tas gads, kad Eiropā lidoja pirmo reizi. Par vienu no pirmajiem Eiropas lidaparātu pavēlniekiem tiek uzskatīts Traians Vuī, kurš 5. martā Francijā sāka testēt savu lidaparātu - monoplānu, kas tika darbināts ar karbona gāzes dzinēju. Šis arī bija pirmais lidaparāts ar pneimātiskām riepām. 18. martā Vuī vadītais lidaparāts pacēlās un nolidoja 11 metrus un arī tad 24 metrus, paceļoties viena metra augstumā.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Tartu skolas brīvlaikā

07.03. // Dienas Autobusu tūre ar Tartu pilsētas ekskursiju un AHHAA zinātnes centra apmeklējumu // Bērniem atlaides

EUR 45 | Estravel Latvia

Savukārt tā paša gada 12. septembrī mazā Dānijas saliņā Lindholmā, Jakobs Ellehammers pacēlās un apmeta pāris riņķus savā lidaparātā "Danemark I". Viņa radītais lidaparāts gan līdz galam nav uzskatāms par lidmašīnu, bet gan ko līdzīgu mūsdienu helikopteram. Arī viņa lidaparāts veica pāris īsus "lidojumus" jeb "lēcienus". Šajā gadījumā arī lidaparāts bija piesiets pie virves, lai, negadījuma rezultātā, pašam lidotājam nenāktos attapties kosmosā.

Tomēr centrālais notikums Eiropas lidojumu vēsture notika dienu vēlāk - 13. septembrī, kad brazīļu pilots Alberto Santos-Dumonts Francijā skatītāju priekšā veica lidojumu pirmajā cilvēka vadītajā lidaparātā. Tā kā šis lidojums notika liecinieku klātbūtnē, tas ticis ierakstīts kā pirmais oficiālais lidojums ārpus ASV. Lidaparāts gan nolidoja vien aptuveni 5-6 metrus, paceļoties tikai uz sekundi (arī pacelšanās izdevās tikai ar otro mēģinājumu). Tāpat, lidaparāts nokrita uz "deguna", salaužot ierīces propelleru - tomēr tas netraucēja skatītāju pūlim sajūsminā gavilēt - viņi bija liecinieki vēsturiskam notikumam. Turpinot eksperimentus, Santos-Dumonts tā paša gada oktobrī ar to pašu lidaparātu nolidoja arī 50 metrus, paceļoties 3-5 metru augstumā. Par šo lidojumu viņš arī saņēma 3000 franku balvu. Vēlāk viņš arī veica 220 metru garu lidojumu, kā arī turpināja attīstīt citas lidmašīnas, kļūstot par vienu no ievērojamākiem aviācijas pionieriem Eiropā un pasaulē.