Ēriks Lingebērziņš: Eiropā pieaug interese par Latviju kā tūrisma galamērķi

Ēriks Lingebērziņš | 2019.09.18

2019. gada 2. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpots 781,1 tūkstotis ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 1,1% vairāk nekā 2018. gada 2. ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Lai gan ir vērojams neliels pieaugums, kopējais tūristu skaits joprojām ir katastrofāli mazs, norāda Biznesa augstskolas Turība asociētais profesors, Tūrisma pētniecības centra vadītājs Ēriks Lingebērziņš. Viņš piebilst, ka Latvijā vērojamais pieaugums krietni atpaliek no 3,5 līdz 4% pieauguma Eiropā, kā arī atgādina, ka Pasaules Tūrisma organizācijas prognoze 2019. gadam bija 4%.

Raksts turpinās pēc reklāmas

4 personām - aktīva atpūta Igaunijā

1 nakts 4 personām aktīvās atpūtas kūrorta viesu mājā, brokastis un atpūtas piedāvājums

EUR 370 | Estravel Latvia

Bāzes tirgus – Vācija

Tūristu skaita pieauguma dinamika pagaidām nav liela. Būtiski mazāk viesu bijis no ASV (par 32,9% mazāk). Domāju, ka šādu samazinājumu ietekmēja fakts, ka 2018. gadā vairāku militāro projektu dalībnieki tika klasificēti kā tūristi, jo apmetās viesnīcās. Tā kā tūristu skaits nav liels, šādas izmaiņas tomēr būtiski atspoguļojas statistikas datos.

Pozitīvi vērtējams viesu skaita pieaugums no Vācijas (par 6,2%). Būtībā Vācija ir Latvijas tūrisma piedāvājuma bāzes tirgus. Mums ir kopīgas kultūras, vēstures un citas iezīmes, turklāt tūristiem no Vācijas varam piedāvāt plašu segmentu – kulinārās iespējas, pludmales un dabu, operas apmeklējumu u.tml. Vācijas iedzīvotāji mums ir mentāli ļoti tuvi, un viņiem ir saprotami Latvijas piedāvātie produkti un pakalpojumi.

Krievijas iedzīvotāji joprojām vēlas atpūsties Latvijā

Statistika liecina, ka no ārvalstu viesiem 31,4% jeb 172,4 tūkstoši bija tieši no kaimiņvalstīm. 12,4% no tiem – Krievijas iedzīvotāji. Tas ir gana liels skaits, ņemot vērā vīzas nepieciešamību. Šie dati apliecina, ka valstu politika nav mazinājusi vēlmi apmeklēt Latviju, mainījusies vienīgi struktūra – grupu vietā uz Latviju vairāk dodas individuālie tūristi, kam ir arī zināmas priekšrocības. Individuālie ceļotāji nereti izmanto auto, tāpēc uzturas ne tikai Rīgā un Jūrmalā, bet viesojas arī citās pilsētās.

Rīgas un reģionu krasās atšķirības pakāpeniski mazinās

Tas atspoguļojas arī viesu sadalījumā starp Rīgu un pārējām pilsētām. Lēnām un pakāpeniski, tomēr izmaiņas notiek – visvairāk viesu, protams, joprojām tiek uzņemti Rīgā (75%), Jūrmalā – 9,1%, Liepājā – 2,1, Siguldas novadā – 1,9%, Ventspilī 1,2% un Daugavpilī – 1%. Tas, ka lauvas tiesa viesu koncentrējas Rīgā, ir tikai loģiski, ņemot vērā lidostu, naktsmītņu izvietojumu un citus faktorus, tomēr prieks redzēt, ka arī citās pilsētās situācija uzlabojas. Ja paraugāmies atsevišķi uz Liepāju, tur ārvalstu viesu pieaugums sasniedzis pat 20%.

Lietuvas aktivitātes piesaista spāņus

2019. gada 2. ceturkšņa dati iezīmē arī būtisku tūristu pieaugumu no Spānijas. Šeit gan jāpiezīmē, ka mēs paši neesam mērķtiecīgi strādājuši, lai piesaistītu spāņus. Pirmkārt, Spānijā ir uzlabojumus ekonomiskā situācija, kas pozitīvi ietekmē ceļošanas paradumus, bet, otrkārt, ar šo tirgu aktīvi strādā Lietuvas tūrisma uzņēmumi, no kā Latvija, protams, tikai iegūst. Jau atkal redzam, ka daudzos, īpaši tālākajos tirgos, ļoti svarīga ir Baltijas valstu sadarbība un Latvijas, kā Baltijas tūrisma galamērķa pozicionēšana.

Ķīnas vietā kurss uz Eiropu

Viesu skaita pieaugums no Spānijas, kā arī tas, ka populārāko valstu ģeogrāfijā iezīmējas arī jaunas Eiropas valstis, piemēram, Dānija un Austrija, liecina, ka Eiropā palielinās interese par Latviju kā tūrisma galamērķi. To vajadzētu ņemt vērā, plānojot tūrisma piedāvājumu – strādājot ar šo valstu tirgiem ir mazākas izmaksas un tūlītējs efekts. Nenoliedzami, ir labi plānot un domāt, kā piesaistīt miljonu tūristu no Ķīnas, tomēr statistika šajā jomā ir nepielūdzama. Iespējams, ieguldot tikpat daudz resursus, kā viena reisa piepildīšanai no Ķīnas, varam piesaistīt daudz vairāk ceļotāju no Eiropas?