5. oktobris vēsturē: Portugālē svin republikas dienu

Foto: Pixabay.com | Autors: Jānis Pēteris Bērziņš | 2026.10.05

5. oktobrī (1910.gadā) tika nodibināta Portugāles Republika - veidojums, kas pastāvēja 16 gadus un kuru laikā politiskā haosa dēļ valstij bija 9 prezidenti un 44 valdības. Šie bija pirmie portugāļu centieni no monarhijas kļūt par demokrātiju.

Sabiedrība pieprasīja izmaiņas valstī, jo 1910.gadā tā bija ārkārtīgi nestabila - briti izdarīja spiedienu uz Portugāļu kolonijām, divus gadus iepriekš bija noslepkavots Portugāles karalis Karlos I un viņa dēls - pirmais kroņmantinieks Luis Filipe, kā arī atlikusī karaliskā ģimene (troni pārņēma otrs dēls - 18 gadus vecais Manuels II) veica lielus tēriņus valsts budžetā. Tāpat valstī bija novērojams, ka mainās sabiedrības reliģiskie un sociālie uzskati, kā arī citas izmaiņas. Tas viss radīja pozitīvu augsmi tam, lai Republikāņu partija radītu arvien lielāku sabiedrības ieinteresētību kaut ko mainīt.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Triku šovs “Iluzionists Edžus GAISĀ”

Piektdien, 23. oktobrī plkst. 18.00 Iluzionists Edžus aicina uz jauno ilūziju šovu “GAISĀ” Valmieras Kultūras centrā.

EUR 15 | Visit.valmiera.lv

Tomēr izpalika liels pilsoņu karš vai lielas asinsizliešanas, jo arī vietējie militārie spēki īsti nepretojās revolucionāru spēkiem, kas ļāva viņiem 3. un 4.oktobrī ieņemt nepieciešamos stratēģiskos objektus. Republika tika pasludināta 5.oktobra 9:00 no rīta, no Lisabonas domes ēkas balkona. Tomēr revolūcijas process ieilga, jo valsts jaunā konstitūcija tika apstiprināta tikai 1911.gadā. Taču tas netraucēja jau neilgi pēc 5.oktobra izveidot valdību, kas pavēlēja slēgt katoļu klosterus un izglītības iestādes. Skolās tika aizliegta ticības mācība. Jezuītiem tika atņemta Portugāles pilsonība.

Pats karalis (Manuels II) revolūcijas laikā ar kuģi aizbēga uz Londonu, kur arī nodzīvoja visu atlikušo mūžu.

1911. gadā pieņemtā konstitūcija noteica, ka Portugāle ir parlamentāra republika ar valsts prezidentu un divkameru Kongresu, ko veidoja Senāts un Deputātu palāta. Konstitūcija garantēja pilsoniskās brīvības un sekulāru valsti, tāpēc ļoti ierobežoja katoļu baznīcas aktivitātes. Portugāle arī ieguva jaunu himnu un jaunu valsts karogu.

Pirmais pasaules karš un arī neskaidrības gan pasaulē, gan pašā Portugālē arvien vairāk saasināja valstī esošo politisko nestabilitāti, kas noveda pie divām diktatūrām 1915. gadā un 1917.-1918. gadā. Pēc diktatūras gāšanas 1918. gada 14. decembrī, valstī iesākās pilsoņu karš starp republikāņiem un monarhistiem, kurā jau pēc dažiem mēnešiem uzvarēja republikāņi. Tika īstenoti mēģinājumi republikānisko režīmu padarīt mērenāku, taču politiskās nesaskaņas tikai saasinājās un kā vienīgais risinājums stabilitātei valstī bija armijas īstenots valsts apvērsums 1926. gada 28. maijā, kam sekoja Antoniu Salazara diktatūra, kas ilga līdz 1968. gadam. Salazara izveidotais režīms tika gāzts 1974. gada Neļķu revolūcijā un kopš šā brīža Portugālē norisinās demokrātiskas vēlēšanas, taču šajā valstī vēl arvien aktīvas ir sociālisma idejas, kas noved pie tā, ka parlamentā pārsvarā ir pārstāvēti sociāli domājoši politiskie spēki.