Ja 2020. gadā vēlies doties Maču Pikču, ir īstais laiks iegādāties biļeti

Santa Bivbāne | 2019.10.09

Tūristiem, kuri 2020. gadā plāno doties ceļojumā uz Peru un savām acīm apbrīnot zudušo Inku pilsētu Maču Pikču, ir īstais laiks iegādāties ieejas biļetes. Tirdzniecība nākamajam gadam sākas 1. oktobrī, tādēļ tie, kas palaidīs garām iespēju nokļūt 2400 metrus augstajā virsotnē sev vēlamajā laikā, var palikt "garu degunu".

Katrai dienai tiek piešķirtas 500 atļaujas nokļūšanai uz kalna – no tām 200 saņem tūristi un 300 – ceļotāju pavadoņi un gidi. Lēmums Maču Pikču uzņemt limitētu skaitu dienā tika pieņemts, lai saglabātu ekosistēmu un izvairītos no masu tūrisma.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Vasaras noslēguma zaļumballe Valmiermuižā

Atzīmēsim vasaras noslēgumu ar skanīgām dziesmām un lustīgiem dančiem zaļumballē 28. augustā plkst. 20.00 Valmiermuižas parkā kopā ar pūtēju orķestri "Smiltne"

Valmieras novada Tūrisma pārvalde

Viens no populārākajiem veidiem, kā var nokļūt Maču Pikču, ir četru dienu pārgājiens, kas ved pa senajām inku takām. Pārgājienu laikā var izbaudīt džungļu nepieradināto dabu, viesoties pie vietējām ģimenēm, baudīt peruāņu maltītes un daudz ko citu. Inku takas ir populārākais pārgājienu maršruts Dienvidamerikā.

Tiem, kas nevēlas sasniegt virsotni organizētā pārgājienā, ir iespēja tajā nokļūt ar īpaši šim mērķim paredzētajiem sabiedriskajiem transportiem. Tomēr arī šajā gadījumā biļete jāiegādājas laicīgi.

Maču Pikču (Machu Picchu jeb "Vecais kalns") ir Inku impērijas cietoksnis, kas paceļas 2400 metru augstumā virs jūras līmeņa. Tas atrodas kalnos virs Urubamba Ielejas Peru, 80 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Kusko. Maču Pikču ir Inku impērijas pazīstamākais simbols.

Cietoksnis tika uzcelts ap 1450. gadu, bet tika pamests vairākiem simtiem gadu, kad Dienvidamerikā ieradās spāņu konkistadori. Gadsimtiem aizmirsts, tas saņēma pasaules mēroga uzmanību, kad 1911. gadā to atklāja amerikāņu vēsturnieks Hirams Bingams. Kopš tā laika Maču Pikču ir kļuvis par populāru tūristu apmeklēšanas vietu.

1981. gadā tas tika pievienots UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam. Tas arī atzīts par vienu no Septiņiem jaunajiem pasaules brīnumiem.