Vai «Rail Baltic» ir atgriešanās vienotās Eiropas dzelzceļa transporta koridorā?

BalticTravelnews.com | 2019.10.11

Sociālā tīklā Facebook lietotājs Marks Kise dalījies ar pārdomām par "Rail Baltic" un sasaistījis jauno projektu ar pagātnes dzelzceļa iespējām.

"Daudzi ir sajūsmā, ka drīz no Rīgas stacijas ar vilcienu varēs aizbraukt uz Tallinu, Kauņu, Varšavu, Berlīni. Bet vai cilvēki zin, ka līdz otrajam pasaules karam (1939. gadam) no Latvijas, Rīgas kursēja tiešie dzelzceļa reisi uz Viļņu, Varšavu, Kēnigsbergu, Berlīni pa Eiropas platuma dzelzceļu (1,435 mm)! Torņakalna stacija un Torņakalna stacijas teritorijā ietilpstošā preču stacija "Rīga 3" spēlēja lielu lomu loģistikas jautājumos ar Rietumeiropu. Un Latvijai, Rīgai "Rail Baltic" nozīmē ATGRIEŠANOS vienotās Eiropas dzelzceļa transporta koridorā.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Māmiņu dienas šokolādes meistarklase

Par godu Māmiņdienai Šokolādes muzejs Pūrē piedāvā ekskursiju ar meistarklasi - 12.maijā pulksten 12:00

Tukuma TIC

Vecu vecais Torņakalns, kur "Nord Express Eiropas platuma 1,435 mm sliedes" aiziet pāri "Krievijas platuma 1,520 mm sliedēm". Un tālāk aiziet uz staciju Rīga 3, kas tagad ir Latvijas Dzelzceļa muzeja teritorija.

1896. gadā starptautiskā akciju sabiedrība Compagnie Internationale des Wagons-Lits uzsāka ekspresvilciena Nord-Express kustību maršrutā Parīze-Berlīne-Kēnigsberga-Daugavpils-Pēterburga ar īpašu Rīgas vagonu, ko atkabināja Daugavpils stacijā. Vilciens kursēja divas reizes nedēļā ar pārsēšanos Virbales stacijā uz Vācijas un Krievijas impēriju robežas, kopējais brauciens no Parīzes līdz Pēterburgai ilga 52 stundas (vairāk kā divas diennaktis).

Pirmā pasaules kara laikā Vācijas okupācijas iestādes uzbūvēja dzelzceļa līniju Jelgava-Šauļi-Tilzīte ar Eiropas standarta sliežu platumu. Pēc gara beigām un neilgi pirms Rīgas miera līguma parakstīšanas 1921. gada 15. februārī atjaunoja tiešo dzelzceļa satiksmi starp Rīgu un Virbaļiem, bet tā paša gada 19. augustā pagarināja bezpārsēšanās vagonu kursēšanu līdz Parīzei un Ostendei, iekļaujot Rīgu kā galapunktu jaunajā Nord-Express maršrutā. 1923. gadā Rīgas-Berlīnes vilcienā sāka iekļaut arī Latvijas dzelzceļu, Lietuvas dzelzceļu un Vācijas dzelzceļu vagonus, jo šie pārvadājumi izrādījās ļoti pieprasīti.

1925. gadā pēc Latvijas dzelzceļu pasūtījuma Rīgas rūpnīca "Fēnikss" uzsāka ražot guļamvagonus. Vilciens, kurš no Latvijas kursēja pirms Otrā pasaules kara maršrutā Rīga-Jelgava-Kēnigsberga-Berlīne, sasniedza galamērķi 15 stundās un 19 minūtēs, atceļā pavadot pat mazāk - 14 stundas un 43 minūtes, un kļuva par ērtāko un ātrāko transporta līdzekli. Latvijas teritorijā tā vidējais komerciālais kustības ātrums bija 77,1 km/h, Lietuvā - 79,2 km/h, bet Vācijā - 80,4 km/h.

1934. gadā uzsāka kursēt vagons Ostende-Berlīne-Breslava-Krakova-Ļvova-Bukareste."