17. oktobris vēsturē: Ungārija pasludina neatkarību no Austrijas

Foto: Pixabay.com | Autors: Jānis Pēteris Bērziņš | 2026.10.17

Ungārija ir valsts Centrāleiropas vidienē bez pieejas pie jūras. Rietumos tā robežojas ar Austriju, ziemeļos ar Slovākiju, ziemeļaustrumos ar Ukrainu, dienvidaustrumos ar Rumāniju, dienvidos ar Serbiju, bet dienvidrietumos ar Horvātiju un Slovēniju.

Ungārija ir Eiropas Savienības, NATO, OECD un Šengenas zonas dalībniece. Valsts oficiālā valoda ir ungāru, kura ir visplašāk izplatītākā neindoeiropiešu valoda Eiropā un izplatītākā urāliešu valoda pasaulē. Valsts galvaspilsēta, lielākā pilsēta un ievērojams ekonomiskais centrs ir Budapešta.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Via Sanatorium - atpūties kā senāk!

14 dienas, lai izbaudītu īpašo noskaņu, ko sniedz rūpes par veselību. Programmā iekļautas procedūras, EKG, asins analīzes, procedūras, nodarbības u.tt.

EUR 830 | Rehabilitācijas centrs Jaunķemeri

Ungārija ir labi pazīstama ar savu bagāto kultūru un ieguldījumiem mākslā, mūzikā, literatūrā, sportā un zinātnē. Ungārija ir populārs tūrisma galamērķis. Valstī atrodas lielākā termālo ūdeņu alu sistēma, otrs lielākais termālais ezers pasaulē (Hēvizas ezers), lielākais ezers Centrāleiropā (Balatons) un lielākā dabas pļava Eiropā (Hortobāgas nacionālais parks). 

Vēsture

No 35. līdz 9. gadam pirms mūsu ēras Donavas labā krasta zemes iekaroja romieši un izveidoja Romas impērijas Panonijas provinci. Lielās tautu staigāšanas laikā Panonijas līdzenumu ieņēma huņņi un gepidi, vēlāk avāri un slāvi. 9. gadsimtā to pakļāva ungāru ķēniņš Ārpāds, 1000. gadā viņa mazmazdēls Ištvāns I kļuva par pirmo kristīto Ungārijas karali. 12. gadsimta vidū Ungārija kļuva par lielvalsti, kas sasniedza savu uzplaukumu 15. gadsimtā. Pēc Mohāčas kaujas 1526. gadā to pakļāva Osmaņu impērija (1541. – 1699.). Pēc tam Ungāriju pakļāva Hābsburgu monarhija, pēc ungāru sacelšanās 1867. gadā izveidojās Austroungārijas dubultmonarhija, līdz 1918. gada 17. oktobrī Ungārija pasludināja neatkarību no Austrijas.

Ungārijas pašreizējās robežas tika noteiktas ar Trianonas līgumu (1920.) pēc Pirmā pasaules kara, kad valsts zaudēja 71% savas teritorijas, 58% iedzīvotāju un 32% etnisko ungāru. Otrā pasaules kara sākumā Ungārija pievienojās Ass valstīm, kara laikā ciešot nopietnus zaudējumus. Pēc kara tā nonāca Padomju Savienības ietekmes zonā un kļuva par PSRS satelītvalsti Ungārijas Tautas Republiku (1947 – 1989). Valsts ieguva plašu starptautisko uzmanību pēc 1956. gada Ungārijas revolūcijas un robežas atvēršanas ar Austriju 1989. gadā, paātrinot Austrumu bloka sabrukumu.

1989. gada 23. oktobrī Ungārija kļuva par demokrātisku, parlamentāru republiku, un mūsdienās ir valsts ar ļoti augstu tautas attīstības indeksu.