Kurzemē izveidoti 6 jauni dabas tūrisma objekti

Alise Lūse | 2019.10.22

Jaunā Usmas Elkraga dabas taka, pastaigu takas gar Ventas upes krastu Skrundā un Kuldīgā, laipas Rojas pludmalē, kā arī dabas taku ceļvedis un divi jauni skatu torņi – Durbes ezera krastā un Sātiņu dīķos – tas viss izveidots Dabas tūrisma pieejamības projekta ietvaros, ko 2,5 gadu garumā īstenoja Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar 6 pašvaldībām Kurzemē un 4 partneriem Lietuvā.  

Usmas Elkraga dabas taka izbūvēta gar leģendām apvīto Usmas ezera krastu. Tas ir sestais lielākais ezers Latvijā pēc platības un otrais – pēc ūdens tilpuma. Šeit iespējams baudīt ezera varenumu visā tā krāšņumā lēnā pastaigā pa gandrīz kilometru garo lokveida taku. Gar pašu ezeru ir ierīkota koka laipa, kas pieejama arī vecākiem ar bērnu ratiņiem un cilvēkiem ratiņkrēslos. No tās paveras skats uz teiksmaino un dziesmās apdziedāto slaveno Moricsalu.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Anta Eņģele. Māmiņdienas koncerts

12.maijā pl.16.00 Kultūrtelpa Akustika ielūdz uz māmiņdienai veltītu koncertu kopā ar dziesminieci Antu Eņģeli!

EUR 15 | Valmieras novada Tūrisma pārvalde

Pastaigu taka gar Ventas upes krastu vijās gar Skrundas pilskalnu, uz kura atrodas estrāde un parks. Teikas vēsta, ka zem pilskalna esot pazemes ejas un no Ventas reizi simts gados iznākot brīnumdaiļa baltā sieviete Ventas Vārava. Parkā izvietoti tēlnieka Ģirta Burvja veidotie pirmo Skrundas pilsnovada kuršu ķoniņu mantinieku – Ērmaņa Pilāta, Jākoba Sigitara, Veisena un Santiķa – krēsli. Tie tapuši par godu Skrundas 750. gadadienai kopš tā pirmo reizi minēta vēstures avotos. Šodien šeit izveidota gleznaina pastaigu taka, kuras tālākais punkts ir Skrundas augstākajā vietā Ventas kalnā, kas ļauj izbaudīt skaistos dabas skatus, vērot putnus un Ventas mierīgo plūdumu. Pastaigu iespējams veidot lokveidā, atgriežoties gar estrādi Skrundas pilskalnā. Taka ir izgaismota, tāpēc nesteidzīga pastaiga iespējama pat diennakts tumšajā laikā un aizņems ne vairāk kā stundu. Takas kopējais garums ir 1,5 km un tā ir piemērota arī cilvēkiem ratiņkrēslos un ģimenēm ar bērniem.

Pārventas parka taka Kuldīgā ļauj baudīt gleznainus skatus pāri Ventas upei uz Kuldīgas vecpilsētu, Alekšupītes ūdenskritumu, Pils dzirnavām un seno ķieģeļu tiltu pār Ventu. Alekšupītes ūdenskritums ir augstākais ūdenskritums Latvijā – 4,15 metri. Tas kopš 17. gadsimta ir stingri nostiprināts, lai spēcīgā straume kalpotu Kurzemē pirmo papīra dzirnavu darbināšanai. Hercoga laikos Pils dzirnavās gatavots šaujampulveris.

Taka sākas pie Kuldīgas lepnuma – ķieģeļu tilta pār Ventas upi. Tilts ir trešais garākais ķieģeļu tilts Eiropā un otrs vecākais ķieģeļu velvju tilts Latvijā. Kuldīgas ķieģeļu tilts būvēts pēc 19.gadsimta standartiem – 500 pēdu garš un 26 pēdas plats, lai uz tā varētu izmainīties viena otrai pretī braucošas karietes. Takas garums parka zonā ir puskilometrs, taču tā ir izejama arī lokveidā, atpakaļceļu mērojot pa Krasta ielu, kā arī apvienojot ar Mārtiņsalas dabas taku slavenā ķieģeļu tilta pār Ventu pretējā pusē, kas ved gar pašu Ventas rumbu – platāko ūdenskritumu Eiropā.

Pastaigu pa laipām Rojas pludmalē var veidot, gan izejot visas laipas, gan pastaigājoties gar pludmali līdz pat Rojas ziemeļu molam ar bāku galā. Pastaiga ļauj iepazīt mežainās un ar piejūras augiem klātās pelēkās kāpas un tajās sastopamos augus un izbaudīt smilšaino liedagu. Aktīvākajiem ceļotājiem iespējams "izlocīt kājas" uz Ziemeļu mola akmeņiem un aiziet līdz pat bākai mola galā. Ejot lokveidā, daļu takas mērojot pa dēļu laipu, daļu – pa liedagu un molu – kopā mērojamā distance būs 2,5 km.

Skatu tornis Durbes ezera krastā atrodas Durbes-Vārtājas senlejā. Ezera platība ir 670 ha un tas ir bagāts ar zivju krājumiem. Ezerā visbiežāk sastopamas 14 zivju sugas un katru gadu tas tiek papildināts ar zivju mazuļiem. Durbes ezers ir arī nozīmīga putnu migrācijas vieta. No 28 Latvijā sastopamajām aizsargājamajām putnu sugām, 14 ir novērojamas Durbes ezera apkārtnē. Ezera pieguļošā teritorijā ir norisinājušies vēsturiski notikumi. 1260. gada 13. jūlijā notikusi Durbes kauja, kurā žemaišu un kuršu karaspēki sakāva Livonijas un Vācu ordeņa kopīgos spēkus. Durbes kauja tiek uzskatīta par vienu no spilgtākajām Baltijas tautu vēsturē. Ezera ziemeļaustrumu teritorijas palienu pļavas ir iekļautas Natura 2000 aizsargājamo teritoriju tīklā.

Skatu tornis Sātiņu dīķos atrodas 8 km attālumā no Saldus Natura 2000 aizsargājamo teritoriju tīkla dabas liegumā. Šeit atrodas mākslīgi veidotu 30 dīķu komplekss, kas aptver 3780 ha lielu teritoriju. Sātiņu dīķi ir ievērojami ar lielo putnu skaitu ligzdošanas un migrāciju laikā. Arī tuvējie meži ap dīķiem ir daudzu aizsargājamu putnu un sikspārņu sugu dzīves vieta. Līdz tornim ved vienvirziena taka, tās garums turp un atpakaļ ir 3,5km, līdz ar to nesteidzīga pastaiga līdz putnu vērošanas tornim un atpakaļ aizņem aptuveni 2h.

Projekta īstenošanas rezultātā izveidota arī pastaigu taka Kirkilu ainavas liegumā Biržu nacionālajā parkā Lietuvā, jauns pilsētas atpūtas parks – Jauriklas parks – Kretingā, izbūvētas 4 pontonu piestātnes ar taciņām Aukštaitijas nacionālajā parkā, kā arī rekonstruēta skatu platforma Plateļu ezera krastā Žemaitijas nacionālajā parkā.

Projekta nozīmīgāko paveikto darbu vidū noteikti ir jāmin arī šovasar izdotais Dabas taku ceļvedis ar vairāk kā 80 dabas taku maršrutiem Kurzemē un Ziemeļlietuvā. Dabas taku ceļvedis pieejams visos tūrisma informācijas centros Kurzemē un elektroniski saitē: kurzemesregions.lv

Projekts Nr. LLI-010 "Dabas tūrisms visiem (UniGreen)" īstenots ar Interreg V-A Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam atbalstu. Tā kopējais finansējums ir 1 176 867,14 EUR, t.sk. ERAF finansējums 1 000 337,07 EUR. Projekta īstenoja Kurzemes plānošanas reģions, sešas Kurzemes novada pašvaldības (Durbes novada pašvaldība, Kuldīgas novada pašvaldība, Rojas novada pašvaldība, Saldus novada pašvaldība, Skrundas novada pašvaldība un Ventspils novada pašvaldība), viena Lietuvas rajona pašvaldība (Kretingas rajona pašvaldības administrācija) un trīs Lietuvas nacionālie un reģionālie parki (Aukštaitijas Nacionālā parka un Labanoras Reģionālā parka direkcija, Biržu Reģionālā parka direkcija un Žemaitijas Nacionālā parka direkcija).

Plašāka informācija par projektu kurzemesregions.lv.

Par preses relīzes saturu pilnībā atbild Kurzemes plānošanas reģions, un tā nekādos apstākļos nav uzskatāma par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.