Marta Kive par «Valtera Restorāns»: Trīs stundu ceļojums Latvijas garšu pasaulē

Ja meklējiet labu ideju, kā pavadīt nedēļas nogales vakaru, viennozīmīgi varu ieteikt doties trīs stundu ceļojumā pa visu Latviju, neizbraucot no Rīgas. Tieši tā – Jūs izlasījāt pareizi – ceļojums pa visu Latviju tikai trīs stundās, un to netraucēs izbaudīt pat slikti laikapstākļi. Šādu iespēju piedāvā viens no 2019. gada Latvijas TOP3 restorāniem – "Valtera restorāns". Šī ceļojuma gids - restorāna īpašnieks un šefpavārs Valters Zirdziņš.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Cēsis svin 820!

Pašā vasaras pilnbriedā, 17. un 18. jūlijā, aicinām ikvienu būt Cēsīs un svinēt pilsētas 820. jubileju - “Cēsis 820”.

Cēsu TIC

65 bildes skatiet šeit.

Vēlos padalīties ar savu pieredzi šajā ceļojumā. Uzreiz gan jāsaka, ka ceļojumam bija daudz "pieturu" un vienā no tām man pietrūka drosmes. Atmosfēra un interjers restorānā ir latviski neitrāli un neuzbāzīgi, kas ļauj visas maņas koncentrēt tikai uz maltīti. Tā sākas ar komplimentiem no šefpavāra, kuru vidū bija gan kraukšķīgi siera cepumi ar paipalu olām, gan nelielas pastētes uzkodas ar redīsu, kuras tika pasniegtas ļoti oriģinālā veidā – sūnās. Raugoties uz šādi pasniegtu komplimentu, rodas tikai viens jautājums – kāpēc tādas neaug arī dabā?! Komplimentu vidū bija iespēja nobaudīt arī atsvaidzinošu tomātu ūdeni, kas lieliski iederētos arī kā papildinājums pikantiem vai sāļiem ēdieniem visas maltītes laikā.

Garšu ceļojuma ietvaros bija iespējams nobaudīt arī mārrutku saldējumu, kas pārkaisīts ar mārrutku skaidiņām. Man, diemžēl, pietrūka drosmes, lai nogaršotu šo ēdienu, jo jau smarža vien liecināja, ka darīšana būs ar kārtīgiem, stipriem Latvijas mārrutkiem.

Lai cik tas dīvaini neizklausītos, starp visām nobaudītajām garšām un ēdieniem, var izcelt arī … maizi. Kā stāstīja Valters Zirdziņš, maize restorānā tiek cepta katru pēcpusdienu, lai viesi to varētu baudīt pēc iespējas svaigāku, turklāt maize tiek cepta tieši tik daudz, cik nepieciešams vienai dienai. Attiecīgi ikviens viesis var būt drošs, ka viņam netiks iedota vakardienas maize. No diviem piedāvātajiem maizes veidiem, īpaši jāatzīmē viens – kāpostu maize. Nobaudot to kopā ar putoto sviestu, biju gatava teikt – man neko citu nenesiet, tikai vēlreiz maizi!

Labi, ka tā neizdarīju, jo tālākie ēdieni pārsteidza ne mazāk. Plānas kāļa šķēlītes, kas pildītas ar sieru, brieža tartars ar tomātu biezeni un pašu gatavotu kartupeļu čipsi, kas maina visus līdzšinējos priekšstatus par čipsiem. Ja parasti, baudot tartaru, var rēķināties arī ar kaperu un citu piedevu garšām, tad šajā gadījumā uzreiz tika pateikts – gaļai pievienoti tikai pipari un sāls, kas sākotnēji rada nelielu apmulsumu, kā gan garšos vienkārši vai, kā tautā saka, plika gaļa?! Grūti teikt, kā būtu bijis, ja klāt netiktu piedāvāts pikantais tomātu biezenis un čipsis, kas piešķīra arī papildus tekstūru. Domāju, ka pašmāju "bembiju" ir vērts nogaršot arī tiem, kuri ikdienā tartaru neēstu!

Sēņu cienītājiem noteikti patiks baraviku un topinambūru salikums – pēc izskata šis ēdiens atgādina klasisko sēņu krēmzupu, tomēr tā nebūt nav. Sēnes saglabātas pietiekami lielos gabalos, lai tās var ne tikai izgaršot, bet arī atpazīt. Tāpēc ēst var droši! Ja sēnes tomēr vēlaties biezzupā vai biezenī, varu ieteikt cepto, pildīto paipalu ar sēņu biezeni. Man kā pārliecinātam gaļas cienītājām bija patīkami uzzināt, ka paipala ir pildīta … ar cita putna gaļu, tā teikt - putns putnā. Varbūt kāds sarauks uzacis, bet es teikšu – labs labu nemaitā, tikai papildina!

Arī gaļas un zivju cienītājiem "Valtera restorānā" būs, ko nobaudīt. Man šoreiz bija iespēja pārliecināties, ka pašmāju asari var pagatavot arī sulīgi, turklāt, kā izrādās, zivis ļoti labi "draudzējas" ar bietēm. No visa nobaudītā topa augšgalā es viennozīmīgi liktu kartupeļu pankūku, kas pildīta ar plūkātu ribiņu gaļu. Lai atsvaidzinātu ēdienu, tas bija papildināts ar zaļajiem salātiem un latviešu interpretāciju par pesto, kas kopā garšoja ļoti labi. Piemērots ēdiens tiem, kam siltākās bērnības atmiņas saistās ar mammas vai omes ceptajām kartupeļu pankūkām. Ja dzīvē vienmēr šķitis, ka neviens nevar pagatavot labāk kā ome, nogaršojiet un iespējams prātā iezagsies doma – kā Valters uzzinājis omes virtuves noslēpumus?

Ceļojums noslēdzās ar desertu, kurš ļāva sajusties kā Ziemassvētkos. Un atzīsimies – mēs taču visi gaidām šos svētkus! Rīsu pudiņš ar Ziemassvētku garšvielām un aveņu sorbertu tiešām radīja svētku garšu un arī smaržu. Pašā, pašā noslēgumā kafija ar beļģu vafelēm un restorāna īpašajiem saldumiem, kā arī pīlādžu ievārījums, lai dzīve nešķistu par saldu.

Šajā ceļojumā noteikti ir vērts doties pat tad, ja šķiet, ka par Latvijas virtuvi un produktiem viss jau zināms! Latvijas garšas viennozīmīgi ir tik plaša un dažāda pasaule, ka to pilnībā iepazīt nav izdevies vēl nevienam. Es noteikti kādreiz atkārtošu šo ceļojumu un, iespējams, saņemšu drosmi arī mārrutku saldējumam.