15. novembris vēsturē: Brazīlijā svin Republikas proklamēšanas dienu

Foto: Pixabay.com | Autors: Jānis Pēteris Bērziņš | 2024.11.15

15. novembris Brazīlijā ir svētku diena - līdz ar to arī brīvdiena. Šajā dienā atzīmē valsts pārtapšanu no impērijas par republiku.

Vēsturnieki ir pierādījuši, ka Brazīlijas teritorija tikusi apdzīvota jau pirms 30 000 gadiem. Tomēr vēl pat pirms eiropieši bija atklājuši Dienvidameriku, tā jau bija sadalīta starp Spāniju un Portugāli. Saskaņā ar Tordesiljasas līgumu, kas tika parakstīts 1494. gadā, Portugāle pretendēja uz zemēm, kas atradās uz austrumiem no 50. meridiāna loka - tātad arī uz Brazīliju. Tieši tāpēc valstī, kas ir teritoriāli daudz lielāka nekā pati Portugāle, runā portugāļu valodā.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Brāļi Auzāni Burtniekos

1.decembrī plkst. 17.00 Burtnieku Kultūras centrā ziemas ieskaņas koncerts Pirmajā adventē kopā ar brāļiem Auzāniem.

Valmieras novada Tūrisma pārvalde

Tomēr jau pavisam drīz pēc šī līguma noslēgšanas - 1500. gadā Portugāles ekspedīcija bija pirmie eiropieši, kas sasniedza Brazīlijas piekrasti. Portugāļi bija pirmie kolonisti, kuri ieradās Brazīlijā un dibināja tur apmetnes. Portugāļi ziņoja, ka šeit dzīvoja aptuveni 7 miljoni Amerikas pamatiedzīvotāju, kas dzīvoja ciemos pa 5000 iedzīvotājiem. Vietējās ciltis pārsvarā bija klejotāji ar ierobežotām lauksaimniecības darbībām un pagaidu dzīves vietām. Liela daļa te mītošo indiāņu izmira eiropiešu atvesto slimību dēļ.

Drīz vien kolonisti atklāja, ka augsne un klimats bija ideāli apstākļi cukurniedru audzēšanai. Šajos darbos piespiedu kārtā tika izmantoti vietējie indiāņi. Drīz vien vergu sagūstīšana un pārdošana kļuva par ienesīgāko tirdzniecības avotu Brazīlijā.

Pirmo pastāvīgo apmetni portugāļi nodibināja tikai 1532. gadā mūsdienu Sanpaulu štatā un nosauca par Sanvisenti. Ap šo laiku sākās arī Brazīlijas ziemeļaustrumu reģiona izpēte. 1549. gadā tika dibināta Salvadora, kas kļuva par pirmo portugāļu kolonijas galvaspilsētu. 1555. gadā franču jūrnieks Nikolā Djurāns de Viležjons (Nicolas Durand de Villegaignon) Riodežaneiro salā nodibināja apmetni, kuras iedzīvotāji bija no Francijas aizbēgušie hugenoti. Tomēr 1565. gadā portugāļi frančus padzina un šo gadu uzskata par vienas no lielākās brazīļu pilsētas Riodežaneiro dibināšanas gadu.

Cīņas par teritoriju starp eiropiešiem turpinājās vēl vairākus gadsimtus, kuru laikā Brazīlijā no Āfrikas papildus ieveda aptuveni 3 - 4 miljonus vergu. Tie tika nodarbināti pārsvarā cukurniedru plantācijās, kurās līdz Āfrikas vergu ievešanai strādāja paverdzināti vietējie.

Lai arī notika cīņas, visu šo laiku faktiski Brazīlijas teritorija piederēja portugāļiem līdz 1822. gada 7. septembrī Brazīlija pasludināja neatkarību no Portugāles, izveidojot Brazīlijas impēriju. Savukārt 67 gadus vēlāk - 1889.gada 15.novembrī tā kļuva par republiku, lai gan īstena demokrātija te iestājās tikai teju 100 gadus vēlāk. No 1964. līdz 1985. gadam valstī vēl aldīja militārā diktatūra. Pēc tam tika uzsākts demokrātijas process, kas veiksmīgi tiek turpināts.

Šobrīd valstī dzīvo aptuveni 210 miljoni iedzīvotāju un pēdējos 60 gados iedzīvotāju skaits valstī ir trīskāršojies. Liels skaits lauku iedzīvotāju pārceļas uz dzīvi pilsētās. Tikai neliela daļa no Brazīlijas iedzīvotājiem ir turīgi, taču miljoniem cilvēku dzīvo ārkārtīgi nabadzīgi.  Vairums Brazīlijas lielpilsētu atrodas Atlantijas okeāna vai lielo upju krastos. Visvairāk iedzīvotāju ir koncentrējušies Brazīlijas dienvidos un dienvidaustrumos, kas ir izskaidrojams ar to, ka 19. un 20. gadsimtā imigranti Brazīlijā ieradās tieši šeit nevis ziemeļu štatos. Šeit atrodas abas lielākās Brazīlijas pilsētas Sanpaulu un Riodežaneiro.