6. decembris vēsturē: Somijā svin neatkarības dienu

Foto: Pixabay.com | Autors: BalticTravelnews.com | 2025.12.06

Šodien, 6. decembrī, savu  neatkarības dienu svin Somija, kas ir visai interesanta valsts - lai arī teritorijas ziņā (337 tūkstoši kvadrātmetru) tā ir viena no lielākajām Eiropas valstīm, iedzīvotāju skaita ziņā (5 miljoni), tā ierindojas starp mazajām valstīm.

Mazais iedzīvotāju skaita blīvums (2,5-3 reizes mazāks nekā Latvijā) arī rada Ziemeļniekiem raksturīgo atturīgumu - ja dienvidnieki jau latviešus sauc par vēsiem, viņiem būtu jāiepazīstas ar kādu Somijas iedzīvotāju...

Raksts turpinās pēc reklāmas

Vaboles muižas apbūve

Muižas veidošanu 19.gs. sākumā sāka grāfs Boļeslavs Plāters-Zībergs. Līdz mūsdienām no muižas apbūves saglabājusies klēts, pārvaldnieka māja un stallis.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Tomēr, lai arī Somijā ir auksts un daudz sniega, dažādi atklājumi liecina, ka pašreizējo Somijas teritoriju neandertālieši apdzīvoja jau pirms 130 tūkstošiem gadu. Par to liecina viņiem raksturīgo darbarīku atradumi 1996. gadā Vilku alā Susiluolā, Rietumsomijā. Ledus laikmetā visu Somijas teritoriju klāja vairāku kilometru biezs ledus, bet pirmās dzīvības pazīmes šajā teritorijā atsākās pāris tūkstošus gadu pirms mūsu ēras. Aptuveni 5000 gadus pirms mūsu ēras te sāka dzīvot somugru ciltis, bet 1500 gadus vēlāk - arī balti. Tomēr balti pamazām asimilējās, šīm valodām paliekot arvien retākām - taču tāpat somu valodā var atrast vārdus, kas līdzīgi baltu vārdiem - īpaši vienkāršākus vārdus, kas saistīti ar zemkopību.

Ņemot vērā lielo sajaukumu, pašu somu izcelsme ir neskaidra - ir versija, ka somi vairāk ir no austrumiem (Urālu kalni), taču vēlāk sāka uzskatīt, ka vairāk tomēr ir Baltijas, Skandināvijas un Ziemeļkrievijas sajaukums.

Arī Somija ir piedzīvojusi gan zviedru, gan krievu laikus, bet 1917.gada 6.decembrī, izmantojot politisko neskaidrību Krievijā, kad tās cars Nikolajs II atteicās no troņa, Somijas parlaments pasludināja neatkarību. Tuvākajos gados gan pašā valstī notika lielas nesaskaņas, arī pilsoņu karš. Tas pamazām norima - līdz 1939.gadam, kad pēc Molotova - Rībentropa pakta noslēgšanas Somija nonāca Padomju Savienības interešu lokā. PSRS, protams, uzsāka teritoriālas pretenzijas un provokācijas, arī veicot uzbrukumus Somijai. PSRS arī piespieda Somiju atteikties no pāris teritorijām, lai noslēgtu miera līgumu. Pēc kara beigām, Somija lūdza palīdzību nacistiskajai Vācijai, kas aizsāka jaunu karu un jaunas teritoriālās nesaskaņas - līdz 1944.gadā tika noslēgts jauns miera līgums ar PSRS, paredzot, ka Somijas teritoriju jāpamet visiem vācu spēkiem. Visā šajā laikā valsts bija ļoti ievērojami cietusi, taču tā spēja saglabāt savu neatkarību.

Gadus vēlāk Somijai tika piespriestas reparācijas, kuras tai jāsamaksā Padomju Savienībai - tā arī to izdarīja. Uzreiz pēc kara Somijā strauji pieauga jaundzimušo skaits, un, kad 70. gados šie jaunieši sasniedza darbspējīgu pilsoņu vecumu, valsts nebija spējīga nodrošināt viņus visus ar darba vietām, tādēļ daudzi emigrēja uz Zviedriju. 1995. gada 1. janvārī Somija iestājās Eiropas Savienībā.

Somija (somu: Suomi, zviedru: Finland), oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle. Ziemeļrietumos tā robežojas ar Zviedriju, ziemeļos ar Norvēģiju un austrumos ar Krieviju. Somiju apskalo divi Baltijas jūras līči: dienvidu daļu apskalo Somu līcis, kurš atdala Somiju no Igaunijas, bet rietumu daļu apskalo Botnijas līcis. Aptuveni viena trešdaļa no Somijas teritorijas atrodas aiz Ziemeļu polārā loka.

Šobrīd Somijā dzīvo 5,3 miljoni iedzīvotāju un pēc apdzīvotības blīvuma (16 cilvēki uz 1 kvadrātkilometru). Somija ir viena no visretāk apdzīvotajām Eiropas valstīm. Lielākā daļa no iedzīvotājiem dzīvo valsts dienvidos, Somijas galvaspilsētā Helsinkos un tās apkārtnē. Oficiālās valsts valodas ir divas: somu un zviedru valoda, lai gan 92% no iedzīvotājiem ir somi, bet zviedri ir tikai 6%. Zviedri dzīvo galvenokārt Olandē (Ālandu salās), par kuru Somijai un Zviedrijai bija lielas teritoriālās nesaskaņas līdz šai teritorijai ir piešķirta autonomija, paliekot Somijas sastāvā.

No kopējās teritorijas aramzeme aizņem 8%, meži — 57%, ezeri — 9% un purvi — 26%. Somijā meži ir galvenā dabas bagātība, tie valsti nodrošina ar kokmateriāliem un izejmateriāliem. Purvi Somiju nodrošina ar kūdru, kuru pārsvarā izmanto kā kurināmo. Somijas krasta līnija ir ļoti robota, ar daudzām sīkām salām un šērām. Somijai ir arī ostas, kas atvieglo valsts ārējo tirdzniecību.

Valsts nosaukums "Somija" ir cēlies no somu pašnosaukuma suomi. Šī vārda izcelsme nav īsti skaidra, bet viena no versijām apgalvo, ka tas ir cēlies no baltu valodu vārda "zeme". Saskaņā ar citām versijām, nosaukums ir cēlies no vārda suomaa, kas nozīmējot "purvainā zeme". Dažreiz Somiju dēvē arī par "Tūkstoš ezeru zemi", jo valstī ir 187 888 ezeru, kuru platība ir lielāka par 500 m².