1. janvāris vēsturē: Haiti svin neatkarības dienu

Foto: Pixabay.com | Autors: Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.01.01

Haiti, oficiāli Haiti Republika, ir valsts Amerikā, Karību reģionā. Tā atrodas uz tāda paša nosaukuma salas Lielo Antiļu salu grupā, ko dala ar vienīgo kaimiņvalsti Dominikānu.

Ziemeļos to apskalo Atlantijas okeāns, rietumos - Gonāvas līcis un dienvidos - Karību jūra. Administratīvi valsts teritorija ir iedalīta desmit rajonos.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Dāvana, kas patiks ikvienam!

Dāvana, kas vairos pozitīvo enerģiju, dos jaunu pieredzi, piedzīvojumus, iespaidus un izjūtas!

Latvia Tours

Haiti ir divas oficiālās valodas: franču un Haiti kreolu valoda, kas cēlusies no franču valodas, taču no tās ļoti atšķiras. Haiti galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Portoprensa. Galvenā reliģija valstī ir katolicisms, taču plaši tiek praktizēts vudū kults.

Haiti atrodas tropiskā klimata joslā, tās dabas skaistuma dēļ franču valodā salu dēvē par "La Perle des Antilles" (latviešu: Antiļu pērle). Haiti ir ļoti kalnaina valsts, tomēr mūsdienās kalnus vairs neklāj meži, kā tas bija agrāk, jo tie tika izcirsti. Pēc svarīgākajiem ekonomiskajiem rādītājiem Haiti ir nabadzīgākā valsts Rietumu puslodē.

1492. gadā Haiti salu atklāja spāņi. Tie salu nodevēja par Espanjolu un sāka to kolonizēt (Kolumba ekspedīcija). 1677. gada salas rietumu daļa nonāca Francijas pakļautībā. Centrālā un austrumu salas daļa ar nosaukumu Sandomingo palika Spānijai.

Vietejie iedzīvotāji - indiāņi - tika iznīcināti, bet viņu vietu ieņēma tumšādainie vergi no Āfrikas.

1789. gadā Sandomingo apdzīvoja 36 tūkstoši eiropiešu, 28 tūkstoši brīvo mulatu un apmēram 500 tūkstoši tumšādaino vergu.

1804. gada 1. janvārī melnādainie Haiti iedzīvotāji izveidoja neatkarīgu republiku.