2. janvāris vēsturē: Tiek izstrādāts plāns Niagāras ūdenskrituma saglabāšanai

Foto: Pixabay.com | Autors: Jānis Pēteris Bērziņš | 2026.01.02

Viens no tūristu iecienītākajiem galamērķiem Ziemeļamerikā ir Niagāras ūdenskritums jeb trīs ūdenskritumu grupa Niagāras upē uz ASV un Kanādas robežas.

Visus trīs ūdenskritumus dēvē par Amerikāņu ūdenskritumu (American Falls), Kanādiešu ūdenskritumu (Canadian Falls) turpat netālu ir arī Līgavas Plīvura ūdenskritums (Bridal Veil Falls). Ap 50 metrus augstais un ap 1500 metrus platais ūdenskritums ir viens no populārākajiem tūrisma objektiem pasaulē un vērtīgs enerģijas ieguves avots.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Jezupovas (Juzefovas) muižas parks

Jezupovas (Juzefovas) parks ir veidots 19. gadsimtā holandiešu stilā, mūsdienās ir saglabājusies tikai neliela daļa no muižas parka.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Ūdenskritums izveidojās pirms aptuveni 10 - 12 tūkstošiem gadiem, ledus laikmetā. Šajā laikā ledājiem pamazām kūstot, arvien vairāk ūdeņi saplūda šī brīža Niagāras ūdenskrituma teritorijā un līdz sāka gāzties pār dolomīta klinti - vietā, kur šobrīd meklējams ūdenskritums.

Ūdenskritums vienmēr ticis uzskatīts par labu enerģijas avotu, tāpēc te jau vairākus gadsimtus norisinās dažāda rūpniecība. Rūpniecības attīstība ap Niagāras ūdenskritumu gan apdraudēja krāšņo dabas pieminekli, izmainot upes gaitu. Pirmos divus gadsimtus pēc eiropiešu apmešanās pie Niagāras, zeme abpus upei bija privātīpašums - tūristiem reizēm nācās maksāt nesamērīgi augstu cenu, lai apskatītu ūdenskritumu pa caurumiem žogā. Tas izraisīja sabiedrības neapmierinātību, kuru pastiprināja publikācijas presē. 1885. gadā gan Ņujorkas štats, gan Ontario province uzsāka zemes atpirkšanu no īpašniekiem, lai izveidotu parkus ap ūdenskritumu, tādejādi aizsargājot dabu.

Tomēr tas gan nemaina faktu, ka Niagāras ūdenskritums pamazām izzūd - zem dolomīta esošie slāņi sastāv no mīkstākiem iežiem, kas ar laiku tiek izskaloti un dolomīts iebrūk, tādejādi ūdenskritums atkāpjas uz dienvidiem un līdz 20.gs. ūdenskritums ik gadu atkāpās pat par trim metriem. Lai glābtu vienu no pasaules dabas brīnumiem, jau 1929.gada 2. janvārī Kanāda un ASV parakstīja vienošanos par darbiem ūdenskrituma saglabāšanā. Šie darbi, cita starpā, ietver arī apkārtnes nostiprināšanu un zemūdens dambju izveidi. 1969. gada jūnijā pat tika izveidots aizsprosts, kas pilnībā novirzīja visu straumi no Amerikāņu ūdenskrituma, lai varētu veikt nostiprināšanas darbus. Vairākus mēnešus ASV armijas inženieri pētīja upes gultni un nostiprināja to līdz 1969. gada novembrī aizsprostu uzspridzināja atjaunojot ūdens plūsmu Amerikāņu ūdenskritumā.

Amerikāņu pusē ir ierīkoti gājēju celiņi un skatu tornis, kā arī  dabas taka. Savukārt kanādiešu pusē izveidoti skaisti dārzi un vairākas skatu platformas, kā arī apakšzemes takas kas ved uz telpu zem ūdenskrituma kurā tiek radīta ilūzija par atrašanos ūdenskrituma ūdeņos. Gar Niagāru ved arī 56 km garš ekskursiju maršuts. Kopš 1846. gada darbojas īpaši tūristiem paredzēti kuģi "Maid of the Mist" ("Miglas meitene" jeb kuģi, kas nosaukti par godu vietējo indiāņu dievībai), kā arī gaisa tramvajs kopš 1916. gada  Niagāra ir iecienīta vieta medusmēneša pavadīšanai, pārgājieniem un makšķerēšanai, sevišķi daudz apmeklētāju šeit ir vasarā, kad ūdenskritums pieejams gan dienā, gan vakarā un pēc tumsas iestāšanās tiek izgaismots līdz pat pusnaktij.