9. janvāris vēsturē: Konektikuta kļūst par ASV piekto štatu

Jānis Pēteris Bērziņš | 2026.01.09

Konektikuta atrodas Jaunanglijas reģionā un 1788. gada 9. janvārī kļuva par vienu no Amerikas Savienoto Valstu štatiem.

Konektikuta robežojas ar Masačūsetsas, Ņujorkas un Rodailendas štatiem, kā arī ar Longailendas līci. Štata galvaspilsēta ir Hārtforda.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Ģimenes atpūta Jūrmalā

Atpūta labākajās Jūrmalas viesnīcās. Skolas brīvlaika piedāvājumi un kūres veselības un enerģijas atjaunošanai

EUR 135 | Estravel Latvia

Pirms eiropiešu ierašanās Konektikutas teritorijā dzīvoja vairākas algonkinu tautas. Pirmais eiropietis, kurš izpētīja štata piekrasti, bija nīderlandietis Adriēns Bloks (Adriaen Block). Nīderlandieši nodibināja apmetni netālu no mūsdienu Hārtfordas un nodarbojās ar kažokādu tirdzniecību. 1633. gadā teritorijā ieradās angļi un nodibināja vairākas citas apmetnes. 1636. gadā nodibinājās angļu Konektikutas kolonija. 1637. gadā izcēlās t. s. Pekotu karš starp kolonistiem un to sabiedrotajiem un indiāņu pekotu tautu. Pekoti tika smagi sakauti. XVIII gadsimta beigās robežu disputs Konektikutu noveda pie atklātas karadarbības ar Pensilvāniju.

ASV neatkarības kara laikā Konektikutā lielas cīņas nenotika, jo jau pirms tam kolonijā bija nodibināta pašpārvalde. Konektikuta ir viens no trīspadsmit štatiem, kas 1776. gadā izveidoja ASV.

XIX un XX gadsimtā Konektikutā strauji attīstījās moderna rūpniecība. Līdz pat XX gadsimta trīsdesmitajiem gadiem štatā bija vislielākais izdoto patentu skaits uz iedzīvotāju visā valstī. Pasaules kari deva spēcīgu impulsu štata militārajai rūpniecībai. XX gadsimta beigās indiāņu rezervācijām atļāva savās teritorijās atklāt kazino, rezultātā ievērojami palielinājās indiāņu rezervāciju ieņēmumi.