Redakcijas sadaļu atbalsta

13.janvāris vēsturē: Dažviet pasaulē šodien atzīmē Veco Jauno Gadu

Diena vēsturē

Jānis Pēteris Bērziņš | 2026.01.13

Vecais Jaunais gads ir rets vēsturisks fenomens, "papildus" svētki, kuri izveidojās laika skaitīšanas maiņas rezultātā. Tradīcija atzīmēt Veco Jauno gadu aizsākās līdz ar neatbilstību starp Jūlija (t. s. vecā stila) un Gregora kalendāru, pēc kura šobrīd dzīvo praktiski visa pasaule. Atšķirība starp šiem abiem kalendāriem ir 13 dienas.

Vecais Jaunais gads iestājas pusnaktī no 13. uz 14. janvāri. Dažās valstīs svin divus Jaunos gadus – pēc vecā un pēc jaunā stila. Pēc pārejas uz jauno stilu Veco Jauno gadu turpina neoficiāli svinēt Krievijā, Ukrainā, Armēnijā, Baltkrievijā, Kazahstānā un Gruzijā. Veco Jauno gadu atzīmē arī Maķedonijā, Rumānijā, Serbijā, Melnkalnē un dažos vāciski runājošajos kantonos Šveicē.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Slutišķu gravu taka

Interesants pastaigu maršruts atrodas ļoti gleznainā Dabas parka “Daugavas loki” teritorijā.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Serbi šos svētkus sauc par Serbu Jauno gadu.

Krievijā tradīcija svinēt Veco Jauno gadu radās pēc 1918. gada, kad tur tika ieviesta jaunā laika skaitīšana. Turklāt Krievijā paraža svinēt Veco Jauno gadu ir saistīta arī ar Krievu pareizticīgās baznīcas tradīciju sagaidīt visus baznīcas svētkus pēc Jūlija kalendāra. Turklāt mūsdienu Jaunais gads iekrīt pareizticīgās baznīcas Ziemassvētku gavēņa laikā, līdz ar to ticīgajiem, kuri ievēro šo gavēni, mūsdienu Jauno gadu nav iespējams sagaidīt, līksmojoties un svinot gluži tāpat kā pārējai pasaulei.

Saskaņā ar kristīgi pareizticīgajām tradīcijām pirms Jaunā gada par godu svētajam Vasīlijam Lielajam, Kesarijas arhibīskapam, bija pieņemts svinēt Vasīlija dienu. Vasīliju Lielo sauc arī par Vasīliju Devīgo, jo neviens svētku galds pārpilnības ziņā nevarēja sacensties ar Jaungada galdu. Īpaši godā tika celti cūkgaļas ēdieni. Cūkas gaļa bija galvenais cienasts Vasīlija vakarā un Ziemassvētku nedēļā, jo svētais Vasīlijs Lielais tika uzskatīts par cūku aizstāvi.

Pastāv arī tautas novērojumi, kas saistīti ar šiem svētkiem. Vasīlija dienā agri no rīta gatavoja Vasīlija putru un īpaši sekoja tās vārīšanās procesam. Ja putra skrien ārā no katliņa, būs bēdas visai mājai. Ja putra ir izdevusies, tā jāapēd visa līdz pēdējai kripatiņai. Ja naktī no 13. uz 14. janvāri debesis ir skaidras un zvaigžņotas, būs liela raža.

Avots: BalticTravelnews.com/Rēzeknes Bibliotēka