22. janvāris vēsturē: Šveices gvarde sāk apsargāt Vatikānu

Foto: Pixabay.com/ lorenzogallo / 11 images | Autors: Jānis Pēteris Bērziņš | 2026.01.22

Vatikāns ir pilsētvalsts Romas centrā, kas arī ir pasaulē mazākā valsts. Šo mazo valsti, kurā mīt Romas pāvests, to arī pārvaldot, no visām pusēm ierobežo augsta akmens siena, kas kalpo kā valsts robeža. Vatikāna teritorijā - aptuveni 0,44 kvadrātkilometros mīt aptuveni 1000 iedzīvotāji, taču valstij ir arī pašai sava algotņu armija (Vatikāna gvarde), kas nodrošina Vatikāna apsargāšanu un kārtības uzturēšanu pilsētvalstī.

Šo armiju veido Šveices karavīri, un tieši Šveices gvarde ir atbildīga par Vatikāna un Pāvesta drošību. Armijas oficiālā valoda ir vācu un gvardiem ir jāpieder Romas katoļu baznīcai, viņiem ir jābūt Šveices pilsoņiem, kas ir dienējuši Šveices armijā. Rekrūšiem ir jābūt vecumā starp 19 un 30 gadiem un ir jābūt vismaz 174 centimetrus gariem.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Pastaigas vecpilsētā gida pavadībā

Katru sestdienu un svētdienu plkst. 12.00, gids ar Liepājas karodziņu rokās gaidīs pie koncertzāles “Lielais dzintars”.

Liepājas reģiona TIB

Lai arī Vatikāna gvarde tika izveidota jau 11.gadsimtā, princips nav mainījies - gvarde sastāv no algotņiem, kas ir īpaši atlasīti, trenēti un augsti atalgoti. Gadu simtu laikā, Vatikāna gvarde ir sastāvējusi no franku, itāļu, spāņu un tagad arī no šveiciešu karavīriem. Esošā gvarde, no šveiciešu karavīriem, tika izveidota, kad 1505.gadā tā brīža pāvests Jūlijs II Šveices parlamentu lūdza viņam piešķirt 200 šveiciešu algotņus. 1505. gada septembrī pirmie 150 karavīri Kaspara fon Silenena (Kaspar von Silenen) vadībā devās uz Romu, kuru sasniedza 1506. gada 22. janvārī. Vēlāk armija tika palielināta līdz pat 250 karavīriem, bet to apjoms ir regulāri mainījies. Šobrīd gvardē nedienē vairāk par 100 karavīriem vienlaikus. Vienība dislocēta Vatikānā, kazarmās pie Sv. Annas baznīcas.

Kopš tā laika tad arī Vatikānu apsargā Šveices gvardi. Pirmā un nozīmīgākā kauja kurā iesaistījās Šveices gvardi noritēja jau pēc 20 gadiem - 1527. gada maijā, kad kaujā krita vairums no algotņiem - 147 no 189 gvardiem, ieskaitot komandieri. Viņi devās cīņā ar Svētās Romas impērijas imperatora Kārļa V karaspēku, kas bija iebrucis Romā.

Par godu šai cīņai, jauno gvardu zvērests tiek nodots ik gadu 5. maijā - tā ir Šveiciešu gvardes svinamā diena, pieminot jau minēto 1527.gada notikumu, kad, ieskaitot komandieri 147 karavīri krita cīņā ar Sv. Romas impērijas karaspēku, sargājot pazemes eju uz Eņģeļu pili (itāļu: Castel Sant'Angelo), kurp bija aizbēdzis pāvests Klements VII.

Sākotnējais kontrakts par dienestu ir uz 2 gadiem, pēc kura beigšanās vidēji 2/3 gvardu demobilizējas. Ikdienā aptuveni 2/3 gvardu dienestu pilda sardzē, 10 posteņos Vatikānā, bet pārējie nodarbināti kaujas mācībās. Alga ir aptuveni 1000 ASV dolāru mēnesī, ko izmaksā Šveices frankos.

Vatikānā ir arī sava radiostacija, kas raida 47 valodās, sava nacionālā himna, karogs, savi veikali un izdevniecība un pastmarkas. Vatikāns ir visvairāk apmeklētā valsts pasaulē, tūristu skaitu dalot ar iedzīvotāju skaitu.