Redakcijas sadaļu atbalsta

Iedvesmojies ceļojumam uz Ungāriju (video)

Pasaule

Santa Bivbāne | 2020.02.11

Ungārija ir valsts Centrāleiropas vidienē, bez pieejas jūrai. Rietumos tā robežojas ar Austriju, ziemeļos - ar Slovākiju, ziemeļaustrumos ar Ukrainu, dienvidaustrumos - ar Rumāniju, dienvidos ar Serbiju, bet dienvidrietumos - ar Horvātiju un Slovēniju. Ungārija ir Eiropas Savienības, NATO, OECD un Šengenas zonas dalībniece.

Ungārija, būdama valsts Eiropas centrālajā daļā, diezgan manāmi atšķiras no savām kaimiņvalstīm. Ungāru valoda ir unikāla – nav gandrīz neviena vārda, kurš būtu līdzīgs kaimiņvalstu valodās lietotajiem. Neskatoties uz to, ka valstij nav jūras robeža, tā tiek saukta par „Ūdens zemi”, pateicoties bagātībai - lieliem un maziem ezeriem un upēm.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Salaspils bibliotēkā ceļotāju stāstos

Salaspils novada TIC

Nacionālie motīvi vijas cauri ungāru amatniecībai, unikālajai valodai, arhitektūrai, kultūrai un sadzīve, kurā tradīcijas tiek godinātas un turpinātas jau gadiem, piešķirot Ungārijai papildus vērtību gan vietējo iedzīvotāju, gan tūristu acīs. Tā ir zeme, kuras šarmu un garšu vajag sajust ikvienam eiropietim.

Budapešta, saukta arī par Mazo Parīzi, tiek uzskatīta par Donavas pērli un ir pazīstama vispirms ar savām 3 vēsturiskajām pilsētas daļām - Budu, Peštu un Obudu, kā arī ar skaistāko Parlamenta ēku Eiropā, kas nepārtraukti tiek restaurēta. Ungāriem parlaments ir arī brīvības simbols, jo 150 gadus tagadējās valsts teritorija ietilpa Osmaņu impērijā, un pēc tam te vairākus gadsimtus valdīja Austrijas imperatori. Iesākumā bija divas atsevišķas pilsētas Buda un Pešta, kuras vienu no otras šķir Donavas upe. Galvaspilsētas funkcijas pilsēta pilda tikai no 1872. gada. Pirms tam oficiālais Ungārijas centrs bija Buda - pilsētas daļa Donavas labajā krastā, kur atrodas karaļpils. Bet upes kreisajā krastā izvietojusies Pešta, kas slavena kā tirdzniecības un izglītības centrs. Te atrodas arī universitāte.

Populārs apskates objekts Ungārijas galvaspilsētā ir arī Brīvības tilts, kas ik dienas tiek iemūžināts neskaitāmi daudzu tūristu fotogrāfijās. Īpaši iespaidīgs tas ir dienas tumšajā daļā, jo ir izgaismots ar mirdzošām gaismiņām. Pie tilta atrodas gājēju iela, kas iecienīta tūristu vidū, pateicoties suvenīru veikaliņiem, kafejnīcām un restorāniem, kas uz tās izvietoti.

Ungāru nacionālās virtuves īpatnības tiek saglabātas gadsimtiem ilgi. Gastronomiskais tūrisms ir ļoti plašs tūrisma spektrs Ungārijas tūrisma industrijā. Ja ceļojot pa Ungāriju neesi nobaudījis kādu no nacionālajiem ēdieniem, tad esi palaidis garām lielisku garšas piedzīvojumu. Ungāru nacionālie ēdieni ir ietekmējušies no itāļu, slāvu, turku, franču un pat austriešu nacionālajām virtuvēm. Pie gastronomiskajiem šedevriem Ungārijā noteikti pieskaitāma zosu aknu pastēte "fuagra" un nacionālais ēdiens – gulašs, kas ir gaļas un dārzeņu maisījums, ko pasniedz sautētā veidā vai kā zupu. Šis ēdiens ir iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā un katru gadu par godu tam tiek rīkots speciāls festivāls. Īpaši iecienītas ir ungāru zupas: sēņu, makaronu, saldskābā ķiršu zupa, bet jo sevišķi gaļas zupa gulašs. Arī karpa paprikas mērcē un ar aknu pastēti pildīti pīrādziņi ir tradicionālās virtuves sastāvdaļa.

Ungārija atrodas mērenajā klimata joslā. Janvāra vidējā temperatūra ir -4°C, bet jūlijā : +24°C. Laika apstākļi bieži mainās, tāpēc ceļotajiem vēlams līdzi paņemt apģērbu pret lietu un vēju, bet vasarās - pret karsto sauli. Ceļošanai klimats ir piemērots visos gadalaikos, bet vislabākais laiks ir pavasara beigās (maijs - jūnijs) un rudens sākumā (augusts - septembris), kad laiks ir mēreni silts un ienākas jaunā vīnogu raža. Balatona ezerā ūdens vēl ir pietiekami silts, lai varētu peldēties. Nelielajā Heviza ezerā Balatona rietumu krastā pat ziemas vidū ūdens temperatūra turas no +24 °C - +26 °C .

Svarīgākie fakti par Ungāriju: