12. februāris vēsturē: pasaulē atzīmē Čārlza Darvina dienu

Čārlzs Roberts Darvins dzimis 1809. gada 12. februārī Šropšīrā ārsta ģimenē. Vecāki uzskatīja, ka arī dēlam jākļūst par ārstu, tāpēc Darvins uzsāka medicīnas studijas Edinburgas Universitātē. Tomēr izrādījās, ka Čārlzs nespēj skatīties uz asinīm. Pēc diviem studiju gadiem, kad viņš bija novērojis dažas bez anestēzijas veiktas operācijas, viņš pameta medicīnu un sāka Kembridžas Universitātē mācīties teoloģiju. Drīz pēc tam izrādījās, ka viņu daudz vairāk interesē ģeoloģija un botānika.

Raksts turpinās pēc reklāmas

ITĀLIJAS Alpi gaida!

Izbaudi izcilu slēpošanu gleznainajos Bergamo kalnos, kur lieliskas trases, itāļu virtuve un autentiska Alpu atmosfēra rada ideālu ziemas atpūtu. ⛷️🇮🇹

EUR 639.00 | Latvia Tours

Darvins sadraudzējās ar botānikas profesoru Džonu Stīvensu Henslovu (John Stevens Henslow), kurš viņam ieteica piedalīties kādā jūras braucienā kā dabas pētniekam. Tā 1831. gada 27. decembrī Darvins ar kuģi "Beagle" devās piecu gadu ilgā ceļojumā, kura laikā viņš nodarbojās ar ģeoloģiju un bioloģiju.

Darvinam visnozīmīgākās bija tās dažas nedēļas, kuras viņš pavadīja Galapagu salās, kas atrodas uz ekvatora, apmēram 1000 kilometrus no Dienvidamerikas krastiem. Šajās salās bija sastopami augi un dzīvnieki, kādu nav nekur citur. Darvins bija pārsteigts, ka uz katras salas dzīvoja citāda bruņurupuču suga. Ceļojums iedragāja Čārlza veselību, turklāt Argentīnā viņu sakoda infekciju pārnēsājoši kukaiņi.

Atgriezies mājās, zinātnieks atskārta radniecību starp dažiem Galapagu salās dzīvojošajiem putniem, kuriem galvenokārt atšķīrās knābja forma. Tāpat viņi līdzinājās kādai mazu putnu sugai no Dienvidamerikas kontinenta. Darvins izsecināja, ka putnus uz salām varētu būt atnesusi vētra un jaunajā mājvietā tie evolūcijas gaitā mainījušies.

Izpētījis visus viņam pieejamos dzīvniekus, Darvins izstrādāja dabiskās izlases teoriju. Saskaņā ar to, kaut arī vairums dzīvnieku mazuļu iet bojā, izdzīvo tie, kas vislabāk piemērojušies dzīves apstākļiem. Ja laiku pa laikam piedzimst dzīvnieks ar kādu īpatnību, kuras dēļ tas ir pārāks par citiem, viņš noteikti izdzīvo, tāpat kā viņa pēcnācēji ar šo pašu īpatnību. Tādā veidā dabiskā izlase liek katrai dzīvo būtņu sugai attīstīties.

Darvins vilcinājās publicēt savas idejas, jo varēja iedomāties, ka daudzi tās nepieņems. Kad Alfrēda Rasela Vollesa rakstos Darvins ieraudzīja sev tuvas atziņas, 1859. gadā iznāca viņa grāmata "Sugu izcelšanās". Tā izsauca spēcīgu sabiedrības reakciju, jo bija pretrunā ar Bībeles domām. Vispāratzītais domāšanas modelis par dzīvības rašanos bija Bībeles radīšanas mācība: dažādās dzīvo būtņu sugas bija vienreizīgi un nemainīgi Dieva radītas. Darvina uzskats par visu dzīvo būtņu radniecību un kopīgajiem senčiem tajā laikā bija negaidīts, bet ne jauns. Pats Darvins to arī nav noliedzis un savu domāšanas modeli pieticīgi apzīmējis par "hipotēzi". Par atzīstamu teoriju to paaugstināja tikai viņa sekotāji.

Zinātnieks mira 1882. gada 19. aprīlī 73 gadu vecumā. Apglabāts Vestminsteras abatijā netālu no Īzaka Ņūtona un Džona Heršela.

Ekstrapolējot uz sabiedrību, no Darvina teorijas radās sociālais darvinisms un eigēnika.