19. februāris vēsturē: Dzimis slavenais zviedru ceļotājs Svens Hedins

Foto: Pixabay.com | Autors: Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.02.19

Zviedrs Svens Hedins bija viens no ievērojamākajiem 20. gadsimta pētniekiem - ceļotājiem.

Svens Hedins piedzima Stokholmā, Zviedrijas karalistē, tomēr turpmākās dzīves gaitas viņu aizveda uz Berlīni, kur Hedins dzīvoja un strādāja.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Publikācija “TRAĶU PILIS UN PILSKALNI”

Publikācija “TRAĶU PILIS UN PILSKALNI”

Trakai TIC

Savā dzīvē viņš piedalījās četrās izpētes ekspedīcijās uz Centrālāziju un piedalījās daudzos citos ceļojumos. Piemēram, 1886. gadā un laikā no 1890. līdz 1891. gadam apceļoja Mezopotāmiju, Persiju un rietumu Turkestānu. Laikā no 1894.-1897. gadam šķērsoja Pamiru, Takla Makana turksnesi un Kuņluņu līdz ziemeļu Tibetai, ceļojumu pabeidzot Pekinā. 1899.-1902. gadā atkal ceļoja gar Tarimu līdz Lobnoram un Tibetai. No 1905. līdz 1908. gadam pētīja Bramaputras, Indas un Satledžas izteku rajonu, atklāja Transhimalajus (Gandisišaņu). 1923. gadā ceļoja apkārt pasaulei (Ziemeļamerika, Japāna, Mongolija, Sibīrija), bet laika posmā no 1927. līdz 1935. gadam pētīja Ķīnu un Mongoliju.

Savā pēdējā ekspedīcijā (1927.-1935.) vadīja starptautisku zinātnieku grupu Gobi tuksneša un Austrumturkestānas izpētē.

Hedins bija viens no nedaudzajiem zinātniekiem ar izcilām literāta dotībām, sarakstījis ne tikai akadēmiskus pētījumus un publikācijas, bet arī populārzinātnisku literatūru.

Savas karjeras laikā viņš bija arī sinologs, ģeogrāfs, vēsturnieks, un publicists, 1902. gadā iecelts Zviedrijas karalistes dižciltīgo kārtā. Hedins, kā panģermānists, juta simpātijas pret nacionālsociālismu, un neatkāpās no saviem uzskatiem arī pēc 2. pasaules kara, kā rezultātā nonāca sociālā izolācijā, tika izslēgts no lielākās daļas zinātnisko biedrību, kuru loceklis bija.