Madonas pusē izveidots jauns velomaršruts «Mētrienas stāsti»

Foto: Ilustratīvs attēls; Pixabay.com/ Wellox / 9 images

Ceļojums sākas un noslēdzas Madonas novadā, Mētrienā - pie pagastmājas, kur laukumā uzstādīta pagasta karte ar mājvārdiem, maršruta shēmu un 20 pieturas vietām.

Tuvāk par pagasta mājām, to nosaukumiem un iedzīvotājiem var uzzināt, apmeklējot Mētrienas bibliotēku un pašķirstot krājumu "Mētrienas vietvārdu saglabāšana nākamai simtgadei", no kura iedvesmojušies arī maršruta veidotāji.

Riteņbraucējiem tiek piedāvāts lielais loks (50 kilometri, 20 pieturas) un mazais loks (25 kilometri, 10 pieturas). Visā maršruta garumā ceļi ir marķēti ar virziena norādēm. Atkarībā no izvēlētā apļa un fiziskās spējas, ceļā paies 3 līdz 8 stundas, kuras pavadīt dabas ainavā un vairāku gadsimtu laika nogrieznī.

Braucot pa zemes, meža, grants un asfaltētiem ceļiem 50 kilometru garumā, ik pa brīdim kāds uzraksts vēsta par pieturvietu un aicina apstāties. Tās ir ceļa malās izvietotas 20 planšetes, kurās izlasīt stāstu un blakus saviem pēdu nospiedumiem, iztēlē manīt gadsimtu ritējumā jau pabalējušas, tomēr nozīmīgas gājēju pēdas. Nekas, kas notiek šodien, nenotiek atrauti no vakardienas. Ne pagātnes gadskaitļi ir svarīgākie, bet gan tā laika cilvēku domāšana un rīcība, un kā tā ietekmē mūs šodien.

Pieturvietās iepazīsiet: Eduardu Krastu – Latvijas pirmās brīvvalsts diplomātu, Andreju Briedi – vienu no savulaik labākajiem Latvijas saimniekiem, Pēteri Pommeru – kultivēto zālāju ieviesēju Latvijā, Pēteri Sauleskalnu – Latgales lauksaimniecības skolas dibinātāju Malnavā, purvu pētnieci Mariju Galenieci, vulkānisku personību – žurnālistu Oļģertu Liepiņu, dzejnieku– Jāni Medeni un citas personības, kuras kādreiz staigājušas vietējos ceļus.

Gabaliņš no kopīgās Latvijas mozaīkas maršrutā ir arī senvēstures liecinieks Sildu pilskalns, dzimtļaužu veidotais Jurjānu ciems un nodedzinātās Odzienas muižas parks pie Odzienas ezera, kur tagad estrāde. Arī par latviešu zemnieku centieniem pēc izglītības un labklājības, jaunekļu brīvības cīņu garu, Sibīrijas tālumos izgaisušiem ceļiem lasīsiet stāstos, bet padomju laiku spožuma atblāzmu manīsiet ik uz soļa. Laiks būs tas vienmēr klātesošais ceļabiedrs, kas atstājis kontrastainos pēdu nospiedumus starp dabā redzamo un stāstos izlasāmo.