Vai starptautiskajā lidostā «Rīga» tiek reģistrēti ceļotāji no koronvīrusa skartajām zemēm?

Jānis Pēteris Bērziņš | 2020.03.13

Travelnews.lv redakcija sazinājās ar starptautiskās lidostas «Rīga» komunikācijas vienības vadītāju Lauru Karnīti un uzzināja, ka tik tiešām lidostā «Rīga» netiek pārbaudīti ielidojušie pasažieri no koronvīrusa skartajām valstīm. 

Atbilde: ''Ieviest īpašus pasažieru kontroles pasākumus vai lidojumu un ieceļošanas aizliegumus lidostā "Rīga" var tikai valdība, ne pati lidosta. Pašlaik šādi lēmumi valstī nav pieņemti. Ja valdība par to lems, lidosta ir gatava nekavējoties rīkoties - scenārijs šādai notikumu attīstībai ir sagatavots. Sadarbībā ar Slimību kontroles un profilakses centru (SKPC) lidostā ir ieviesti vairāki risku mazināšanas pasākumi - noteik pastiprināta telpu un autobusu dezinfekcija, pasažieriem pieejami roku dezinfekcijas līdzekļu stendi vairākās vietās terminālī, ir izvietota informācija par piesardzības pasākumiem un rīcību gadījumā, ja ir aizdomas par saslimšanu.'' 

Raksts turpinās pēc reklāmas

Muzeju nakts Liepājā

Sestdien, 18. maijā, Liepājā starptautiskās akcijas “Muzeju nakts” programmā paredzēti vairāki muzikāli priekšnesumi.

Liepājas reģiona TIB

Sociālajos tīklos notiek ļoti spraiga diskusija par šo bezatbildību lidostā «Rīga», kur paši ielidojušie pasažieri brīnās par lidostas dienestu bezdarbību. Pasažieri, kuri ir ieradušies Latvijā no koronvīrusa skartajām zemēm, sociālajos tīklos stāsta par stingrajām kontrolēm vai medicīniskā personāla klātbūtni Vācijas vai Norvēģijas lidostās, bet par nesaprotamu brīvību lidostā «Rīga». 

Travelnews.lv redakcija ir nosūtījusi jautājumu SKPC... 

Atbilde: ''Labdien! Ieceļotāju pārbaudes iebraukšanas punktos ietver ķermeņa temperatūras pārbaudi un/vai simptomu skrīningu. Kopumā zinātniskās literatūras izpēte un analīze NEAPSTIPRINA skrīningu kā efektīvu pasākumu infekcijas slimību atklāšanai ieceļotāju vidū, jo īpaši šajā gadījumā, kad slimības simptomi ir ļoti bieži izplatīti, jo sakrīt ar sezonālās gripas aktivitāti Eiropā un Ķīnā. Tomēr Āzijas valstīs, izmantojot ieceļotāju pārbaudes lidostās, ir atklāti daži ievestie COVID-19 gadījumi. ECDC speciālisti veica modelēšanas pētījumu, lai novērtētu ieceļotāju pārbaudes efektivitāti, un secināja, ka iespēja identificēt inficētas personas ar COVID-19 ir ZEMA. Aptuveni 75% gadījumu no skartajām teritorijām nonāk galamērķī inkubācijas perioda laikā un tādējādi paliek neatklāti. Karantīnas pasākumi ietver iespējami inficēto cilvēku (eksponēto) norobežošanu no cilvēkiem, kuri nav bijuši pakļauti COVID-19 iedarbībai (neeksponētie). Karantīnas pasākumi, ja tos īsteno precīzām eksponētajām grupām un pilnā mērā, var efektīvi ierobežot un palēnināt jaunā vīrusa nonākšanu sabiedrībā. Karantīnas pasākumu īstenošanā pastāv ievērojamas loģistikas, sociālās un komunikācijas problēmas, jo ierobežojumi attiecas uz veseliem cilvēkiem. ECDC eksperti uzskata, ka maz ticams, ka karantīnas pasākumi veselu iedzīvotāju grupām ar neskaidri definētu iedarbību (ekspozīciju), būs efektīva. Šobrīd labākais veids, kā samazināt infekcijas izplatību, ir aizdomīgo gadījumu ātra identificēšana un testēšana, kā arī ciešu kontaktpersonu noskaidrošana un uzraudzība.''