Iepazīsti teiksmotā Zebrus ezera apkārtni

dobele.lv | 2020.04.25

Pievienojoties iniciatīvai #paliecmājās un aicinot iedzīvotājus būt atbildīgiem un piesardzīgiem šī brīža situācijā, arī Dobeles novada TIC iesaka bez īpašas vajadzības nedoties uz lielveikaliem un publiskām vietām, bet palikt mājās vai ļauties nesteidzīgām pastaigām svaigā, stiprinot imunitāti, izvējojot sliktās domas un saelpojoties svaigu gaisu. Pavasaris taču ir klāt!

Nevajadzētu gan doties arī uz populāriem tūrisma un dabas objektiem, kur, kā rādīja iepriekšējās brīvdienas, cilvēku dažviet tik daudz kā lielveikalos. Mums apkārt taču ir daudz citu klusu, skaistu vietu, kur nav būts vai arī būts kaut kad ļoti sen.

Raksts turpinās pēc reklāmas

👉EKSKURSIJU CEĻOJUMI JEBKURAI GAUMEI!

Brīnišķīga iespēja skatīt unikālus dabas, vēstures un mākslas pieminekļus, piedalīties vietējos svētkos, fiestās un festivālos, iepazīties ar tradīcijām..

EUR 53.00 | Latvia Tours

Dobeles novada TIC iepazīstinās ar vairākām pastaigu vietām. Šoreiz – Zebrus ezera apkārtne.

Plašais Zebrus ezers ir pats lielākais un skaistākais Dobeles novadā. Rakstnieks Kārlis Ieviņš to nodēvējis  par teiksmoto ezeru. 1938. gadā izdotais romāns "Pie teiksmotā ezera" ir ne tikai mīlas stāsts, bet arī brīnišķīga poēma par Zebrus ezeru un tā apkārtni. "Apmeklēt Zebras ezeru ir – atgriezties atpakaļ senā pagātnē. Spulgodama šī pagātne paceļas no ezera sirds un apdveš katru ar senlatvju dzīves burvību"– jūsmojis rakstnieks.

Visos gadalaikos pievilcīga ir arī ezera paugurainā apkārtne, kas nebūt nav tipiska līdzenajai Zemgalei. Ezera apkārtnē gan nav labiekārtotu dabas taku, taču ikviens var te atrast savām iespējām kaut ko piemērotu.

Bijušās LVM laivu bāzes vietā ir palikusi plaša atpūtas vieta, kur var civilizēti piknikot. Te ir gan atpūtas un ugunskura vietas un soliņi, gan putnu novērošanas tornis. Taču, ja kāds neliels pulciņš, tur jau apmeties, labāk ir doties citviet.

Piemēram, uzkāpt tuvējā Ezerlūķu pilskalnā un pāri koku galotnēm saredzēt ezeru. Kamēr koki vēl nav salapojuši, skats ir daudz plašāks. Samērā stāvajā pakalnā senos laikos esot stāvējusi stalta senlatviešu pils. Otrpus ezeram vēl joprojām saredzams Zebrenes Elku kalns, kur atradusies senču dievu pielūgšanas un upurēšanas vieta. Uz to no pilskalna ir vedis slepens Dievu jeb Priesteru ceļš – garš, akmeņains sēklis. Pa zemūdens ceļu priesteri briesmu brīžos ir steigušies rast patvērumu Ezerlūķu pils nocietinājumos. Mūsdienās šo ceļu izmantojot meža zvēri.

Ja kājās ērti apavi, no pilskalna var doties nedaudz ekstremālā pārgājienā gar ezeru, jo iemītā taka nav labiekārtota un var nākties paložņāt pa brikšņiem.

Ejot gar ezera krastu pa taciņu, der pamest skatu uz neparasto krasta krauju. Nogāzē un tās lejas daļā saauguši vareni melnalkšņi, vietām – liepas un ozoli. Ezera ziemeļu piekrastē no krasta augšējās kraujas dažādos augstumos izplūst ap 20 avotu un avotiņu, kas kā čakli strautiņi steidzas uz ezeru. Zebrus avoti aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis.