2. aprīlis vēsturē: Tiek veikti pirmie Titānika izmēģinājuma braucieni

Kuģis piederēja "White Star Line" un tika uzbūvēts Harlanda un Volfa kuģu būvētavā Belfāstā, Īrijā. Izlaišanas laikā Titāniks bija lielākais pasažieru tvaikonis pasaulē.

Raksts turpinās pēc reklāmas

"No sirds uz sirdi – Latvija Ukrainai"

Izstādes "No sirds uz sirdi – Latvija Ukrainai" ideja ir parādīt četru kara gadu laikā kopīgiem spēkiem paveikto.

Madonas TIC

Titāniks bija paredzēts kā lielākais un greznākais kuģis, kāds jebkad uzbūvēts. Titānika, kura būvēšanu sponsorēja amerikānis Dž.P. Morgans, būvēšana sākās 1909. gada 31. martā, kuģa korpuss tika pabeigts 1911. gada 31. maijā, bet pilnībā kuģis tika pabeigts 1912. gada 31. martā un jau 2. aprītlī tika veikti pirmie kuģa izmeģinājuma braucieni.

Titāniks bija 269 metrus garš un 28 metrus plats, kuģa tonnāža bija 46 328 tonnas, un augstums no iegrimes līnijas līdz laivu klājam bija 18 metru. Titānikam bija divi četrcilindru tvaika dzinēji un viena zema spiediena Pārsona turbīna, tas darbināja trīs dzenskrūves. Pavisam bija 29 boileri, kurus sildīja 159 ogļu krāsnis, un tas palīdzēja kuģim sasniegt 23 mezglu (43 km/h) ātrumu stundā. Tikai trīs no četriem 19 metrus augstajiem skursteņiem darbojās, ceturtais skurstenis kalpoja ventilācijai un tika pievienots tikai, lai kuģis izskatītos iespaidīgāks. Kuģis varēja uzņemt pavisam 3 547 pasažierus un apkalpi.

Tam laikam kuģis bija nepārspēts greznībā. Uz kuģa bija peldbaseins, sporta zāle, turku pirts, bibliotēka un skvoša laukums. Pirmās klases istabas bija dekorētas ar koka paneļiem, dārgām mēbelēm un elegantām dekorācijām. Uz kuģa bija trīs lifti pirmās klases pasažieriem, un kā jauninājums bija arī lifts otrās klases pasažieriem.

Titāniks tika uzskatīts par kuģu arhitektūras un tehnoloģijas sasniegumu virsotni. Žurnāls Ship Builders uzskatīja, ka Titāniks ir "praktiski nenogremdējams". Kuģis bija sadalīts 16 ūdens noturošās starpsienās ar durvīm, kuras aizvērtas turēja magnētiska bulta, kas aizvērtos, ja parautu slēdzi, kas atradās uz komandtiltiņa; starpsienas tomēr nesniedzās līdz augšējam klājam (tās sniedzās tikai līdz E klājam). Titāniks varētu noturēties uz ūdens pat tad, ja applūstu divi vidējo starpsienu bloki un četri priekšējie starpsienu bloki (ja vairāk, tad kuģis sāktu grimt).

1912. gada 10. aprīlī kuģis uzsāka savu liktenīgo ceļojumu no Sauthemptonas Anglijā uz Ņujorku, kuģa kapteinis bija Edvards Smits. Kad Titāniks pameta savu vietu, propelleru radītā turbulence izraisīja to, ka laineris New York izkustējās no savas pietauvošanās vietas un bīstami tuvu pietuvojās Titānikam, tikai 1 metru un 20 centimetru attālumā no kuģa borta, pirms velkonis paspēja aizvilkt laineri New York atpakaļ. Tādēļ kuģa atiešana aizkavējās par stundu. Šķērsojis Lamanša šaurumu, Titāniks piestāja Francijā, kur tika uzņemti vēl pasažieri, un nākamajā dienā — Kvīnstaunā, Īrijā, pirms sāka ceļu uz Ņujorku ar 2 223 pasažieriem uz klāja.

14. aprīlī, svētdienas vakarā 23:40 (pēc kuģa laika), Titāniks saskrējās ar aisbergu un nogrima pēc divām stundām un četrdesmit minūtēm pirmdienas, 15. aprīļa rītā 2:20.