Pārbaudi sevi! Cik daudz Tu zini par Lieldienām?

Foto: Pixabay.com/ annca / 1393 images | Autors: Jānis Pēteris Bērziņš | 2026.04.04

Interesanti fakti par Lieldienām un to raksturīgākajiem simboliem:

* Vārds "Lieldienas", visticamāk, cēlies no anglosakšu pavasara dievietes Ēostres jeb Ostaras vārda, kas nozīmē "spīdēt". Par godu šai dievietei katru gadu aprīlī tika rīkots svētku mielasts. Ar laiku šo tradīciju pārņēma kristieši, lai svinētu Jēzus atdzimšanu.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Laika ceļojuma koncerts

Viens no vadošajiem laikmetīgās mūzikas ansambļiem Baltijā un Ziemeļvalstīs “Ensemble For New Music Tallinn” klausītājiem piedāvās laika ceļojuma koncertu.

Liepājas reģiona TIB

* Tradīcija krāsot Lieldienās olas un dāvināt tās citiem radusies Senās Romas impērijas laikā, kad Marija Magdalēna pasniedza Romas imperatoram Tiberiusam sarkanā krāsā nokrāsotu olu kā Kristus augšāmcelšanās simbolu.

* Lieldienu simbols ir ola, kas simbolizē atdzimšanu, jaunu dzīvību, pilnību un sauli. Senie ēģiptieši, persieši, feniķieši un hinduisti ticēja, ka pasaule radusies no milzīgas olas un ola kā visas dzīvības sākuma simbols pastāvējusi mūžīgi, tālab olām tika piedēvētas arī maģiskas spējas.

* Otrs populārākais Lieldienu simbols ir zaķis – tas simbolizē nevainību, mīļumu un auglību. Saskaņā ar kādu leģendu dieviete Ēostre katru pavasari pārvērta vienu putnu par zaķi un sūtīja kā labo gariņu pie cilvēkiem, lai noskaidrotu, kas notiek viņu mājās. Kā atlīdzību par šo darbu dieviete zaķim reizi gadā ļāvusi dēt raibas olas. Tomēr oficiāli literatūrā Lieldienu zaķis pirmo reizi minēts tikai ap 1500.gadu.

* Senie latvieši Lieldienās jeb Lielajā dienā svinēja pavasara saulgriežus – dienu, kad gaisma svin uzvaru pār tumsu (diena kļūst tik pat gara kā nakts).

* Mūsdienās Lieldienas tiek svinētas pavasara pirmajā svētdienā pēc pilnmēness, tādēļ tās katru gadu ir citā datumā. Svētku gaidīšanas nedēļa sākas ar Pūpolsvētdienu, kas kristietībā tiek dēvēta par Palmu svētdienu. Šajā dienā mājinieki jāper ar pūpoliem, lai viņiem turas veselība.

* Katru dienu visā pasaulē vistas izdēj 1,2 triljonus olu. Katrs cilvēks gada laikā apēd vidēji 173 olas. Naskākie olu ēdāji ir meksikāņi – viens iedzīvotājs gadā notiesā aptuveni 21,9 kg olu.

* Pasaulē mazākās olas dēj kolibri, bet lielākās – strausi. Līdz šim mazākā zināmā kolibri ola svēra 0,365 g, bet lielākā strausa ola – 2,589 kg.

* Viena vista gada laikā izdēj vairāk kā 259 olas. Lielākā vistas ola esot sastāvējusi no pieciem dzeltenumiem un tās garums pa vertikāli bijis 31 cm.

* Katru gadu visā pasaulē tiek izgatavoti 90 miljoni šokolādes zaķu. Pirmais lielizmēra šokolādes zaķis izgatavots 1890.gadā. Tas bija 1,5 metru augsts.

Lieldienu tradīcijas Latvijā:

• Latvijā Lieldienās ne vien rīko vērienīgas olu kaujas, bet arī ēd olas ar sāli, lai nemelotu. Tāpat daudz šūpojas, lai vasarā nekož knišļi un visu gadu nenāk miegs.

• Pastāv uzskats, ka pēc svētkiem Lieldienu šūpoles jāizjauc, lai tajās raganas nenāk šūpoties un mājputniem labāk padodas perēšana.

• Senlatvieši dāvināto olu skaitam piešķīra īpašu nozīmi. Ja meitene puisim Lieldienās dāvāja 5 olas, tad gribēja viņu precēt. Bet ar 2 olām viņa pauda klaju nepatiku.

Lieldienas tiek svinētas arī daudzviet citur pasaulē, turklāt dažādās pasaules valstīs šo svētku svinēšanas tradīcijas atšķiras:

• Zviedri tic, ka Lieldienās raganu burvestības ir īpaši iedarbīgas. Lai aizdzītu mošķus, bērni svētku priekšvakarā pārģērbjas par raganām un staigā no mājas uz māju, diedelējot saldumus.

• Ungārijā, lai uzlabotu sieviešu izskatu un auglību, vīrieši Lieldienās aplej viņas ar ūdeni, pirms tam noskaitot īpašu pantiņu. Pastāv pat uzskats, ka no šīs tradīcijas radušies mūsdienās tik populārie slapjo T-kreklu konkursi.

Praktiski padomi:

• Viena no izplatītākajām latviešu Lieldienu tradīcijām ir olu kaujas. Lai čaumala ir stiprāka, olas vismaz stundu pirms vārīšanas jāpatur siltā ūdenī. Vārīšanas laikā ūdenim ieteicams pievienot ēdamkaroti sāls, bet pēc vārīšanas olas nedrīkst uzreiz likt aukstā ūdenī – tām jāļauj atdzist pašām.

• Tradicionāli olas tiek krāsotas sīpolu mizās, kas tām piešķir sarkanu krāsu. Neparastus krāsu toņus, piemēram, zaļos, var iegūt, krāsojot olas samteņu ziedu, nātru, piparmētru, pelašķu vai rudzu zelmeņa novārījumā, bet zilos – izmantojot sarkano kāpostu, melleņu, aroniju vai upeņu novārījumus.

• Interesantus rakstus uz olas čaumalas var iegūt, piesienot tām pirms vārīšanas pūpolus, vizbulītes, grūbas un citus augus vai graudus. Tāpat sīpolu mizās krāsotās olās ar adatu var ieskrāpēt dažādus zīmējumus vai tautiskus simbolus.

• Lai olas nokrāsotos vienmērīgi, tās pirms vārīšanas jānomazgā!