Pirmizrādi piedzīvos filma par politisko varu attieksmi pret latgaliešu valodu (video)

Vineta Vilcāne | 2020.04.21

2020. gada 27. aprīlī internetā un 2. maijā Latvijas Televīzijā pirmizrādi piedzīvos jaunākā latgaliešu dokumentālā filma "Laiki. Cylvāki. Volūda".

Tā stāsta par dažādu Latvijā pastāvējušu politisko režīmu attieksmi pret latgaliešu valodu un centieniem ierobežot tās lietojumu laika periodā no 1920. līdz 1960. gadam.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Rallistu ielas stāsti

25.aprīlī plkst. 18.00 bijušā PMK aktu zālē neformālā gaisotnē aicināti tikties visi rallija cienītāji, lai dalītos ar saviem stāstiem par ralliju Valdemārpilī.

Talsu novada TIC

Pilnmetrāžas dokumentālā filma "Laiki. Cylvāki. Volūda" izstāsta Latvijas vēsturē mazāk zināmus notikumus un atklāj piemirstus, bet varbūt arī apzināti aizmirstus, faktus, kas parāda politisko režīmu attieksmi pret Latgales latviešiem un latgaliešu valodu. Filma arī atklāj latgaliešu likteņus un viņu veikumu cīņā par savas valodas saglabāšanu, reizēm arī bezdarbību, iespēju neizmantošanu un pašu kļūdas. Dokumentālais stāsts sākas ar 1920. gadu, kad pēc uzvaras Neatkarības karā Latgalē bija iestājies miers un sanāca Satversmes sapulce, un noslēdzas ar 1960. gadu, kad okupētajā Latvijā tika pārtraukta desmitgadēm pastāvējusī iespieddarbu izdošana latgaliski.

"Dokumentaluo filma "Laiki. Cylvāki. Volūda" aptver 40 godus ilgu laika pūsmu. Taišni itymā laika pūsmā var rast daudzys atbiļdis iz vaicuojumim, parkū ar tevi, ar mani, ar puorejim latgalīšim ir nūtics taišni tai, kai ir nūtics. Parkū mes asam taišni tī, kur mes asam," saka filmas producents un režisors Arnis Slobožaņins.

Kā atzīst A. Slobožaņins, filmu nav viegli skatīties, tā ir piesātināta, daudzšķautņaina un skarba. Filmas veidotāji aicina to noskatīties ikvienu latgalieti un Latvijas iedzīvotāju, lai labāk izprastu latgaliskuma sarežģīto vēsturi, latgaliešu vēlmi lietot savu valodu un prasību latgaliešu valodai ierādīt pienācīgu vietu šodienas Latvijā.

Filmas "Laiki. Cylvāki. Volūda" pirmizrāde būs 27. aprīlī, Latgales kongresa dienā, pl. 19.00 internetā, biedrības "Latgolys Producentu grupa" kontos Facebook un Youtube. Savukārt televīzijas pirmizrāde būs 2. maijā pl. 12.30 LTV1.

Dokumentālā filma ir veltīta dziesminiekam un latgaliešu rokraksta grāmatniecības pārstāvim Andryvam Jūrdžam, godinot izcilo latgalieti 175 gadu jubilejā. Filma veidota latgaliešu valodā, bet tai būs pieejami subtitri latviešu literārajā valodā un angļu valodā.

Filmas idejas autors un līdzproducents ir ASV dzīvojošais latgalietis, mecenāts un Latvijas goda konsuls Teksasas štatā Pīters Aloizs Ragaušs. Režisora un producenta pienākumus veicis Arnis Slobožaņins, kurš arī iepriekš veidojis Latgales vēsturei veltītas filmas. Par video, skaņu un montāžu rūpējies Ivars Utināns. Filmas stāstu papildina ekspertu – Lidijas Leikumas, Valtera Ščerbinska, Henriha Soma un Valentīna Lukaševiča komentāri. Savu roku vēsturiskā stāsta tapšanā pielikuši arī Guntis Rasims, Māris Susējs un Tenis Bikovskis.

____________________________________________

Pyrmizruode filmai "Laiki. Cylvāki. Volūda" par politiskūs varu attīksmi pret latgalīšu volūdu

27. aprelī škārsteiklā i 2. majā Latvejis Televizejā pyrmizruodi pīdzeivuos jaunuokuo latgalīšu dokumentaluo filma "Laiki. Cylvāki. Volūda". Tei stuosta par dažaidu Latvejā pastuoviejušu poltiskūs režimu attīksmi pret latgalīšu volūdu i ceņtīnim īrūbežuot juos lītuojumu laika periodā nu 1920. leidz 1960. godam.

Pylnmetražys dokumentaluo filma "Laiki. Cylvāki. Volūda" izstuosta Latvejis viesturē mozuok zynomus nūtykumus i atkluoj damierstus, bet varbyut ari apzynuotai aizmierstus faktus, kas paruoda politiskūs režimu attīksmi pret Latgolys latvīšim i latgalīšu volūdu. Filma ari atkluoj latgalīšu liktiņus i jūs veikumu ceiņā par sovys volūdys saglobuošonu, reizem ari bezdarbeibu, īspieju naizmontuošonu i pošu klaidys. Dokumentalais stuosts suocās ar 1920. godu, kod piec uzvarys Naatkareibys karā Latgolā beja īsastuojs mīrs i saguoja Satversmis sapuļce, i nūsaslādz ar 1960. godu, kod okupātajā Latvejā tyka puortraukta desmitgadem pastuoviejušuo īspīddorbu izdūšona latgaliski.

"Dokumentaluo filma "Laiki. Cylvāki. Volūda" aptver 40 godus ilgu laika pūsmu. Taišni itymā laika pūsmā var rast daudzys atbiļdis iz vaicuojumim, parkū ar tevi, ar mani, ar puorejim latgalīšim ir nūtics taišni tai, kai ir nūtics. Parkū mes asam taišni tī, kur mes asam," soka filmys producents i režisors Arņs Slobožanins.
Kai atzeist A. Slobožanins, filmu nav vīgli vērtīs, tei ir pīsuotynuota, daudzškautnaina i skorba. Filmys veiduotuoji aicynoj tū nūsavērt sevkuru latgalīti i Latvejis īdzeivuotuoju, kab lobuok izprostu latgaliskuma sarežgeitū viesturi, latgalīšu vēļmi lītuot sovu volūdu i praseibu latgalīšu volūdai īruodeit pīnuoceigi vītu šudiņdīnys Latvejā.

Filmys "Laiki. Cylvāki. Volūda" pyrmizruode byus 27. aprelī, Latgolys kongresa dīnā, 19.00 stuņdēs škārsteiklā, bīdreibys "Latgolys Producentu grupa" kontūs Facebook i Youtube. Sovukuort televizejis pyrmizruode byus 2. majā 12.30 stuņdēs LTV1.

Dokumentaluo filma ir veļteita dzīsminīkam i latgalīšu rūkroksta gruomotnīceibys puorstuovam Andryvam Jūrdžam, gūdynojūt izcylū latgalīti 175 godu jubilejā. Filma veiduota latgalīšu volūdā, bet tai byus daīmami subtitri latvīšu literarajā volūdā i angļu volūdā.
Filmys idejis autors i leidzproducents ir ASV dzeivojūšais latgalīts, mecenats i Latvejis gūda konsuls Teksasys štatā Pīters Aloizs Ragaušs. Režisora i producenta pīnuokumus veics Arņs Slobožanins, kurs ari īprīkš veiduojs Latgolys viesturei veļteitys filmys. Par video, skaņu i montažu ryupiejīs Ivars Utināns. Filmys stuostu papyldynoj ekspertu – Lidejis Leikumys, Valtera Ščerbinska, Henriha Soma i Valentina Lukaševiča komentari. Sovu rūku viesturiskuo stuosta topšonā dalykuši ari Guntis Rasims, Māris Susējs i Teņs Bykovskis.

Laiki. Cylvāki. Volūda. (a time. a people. a language.) from Peter Ragauss on Vimeo.