Brīnišķīgs pārgājiena maršruts, kas vijas Gaiziņkalna teritorijā

Sanita Soma | 2020.05.10

Madonas novada pašvaldības Tūrisma informācijas centrs aktīviem un piesardzīgiem ceļotājiem iesaka pārgājiena maršrutu "Gaiziņa pakāje - Abrienas kalns - Viešūrs"

Apļveida maršruts ir 7 kilometrus garš, iešana pa grantēta autoceļa nomali, maršruts nav marķēts. Visā maršruta garumā iešana pa paugurainu apvidu dabas parka "Gaiziņkalns" teritorijā. Ja pietiek spēka, maršrutu varat pagarināt par 1,5 kilometriem, ejot nevis pa Gaiziņa pakājes ceļu, bet kāpjot kalnā pa Gaiziņa taku, kas ved pāri visai kalna virsotnei.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Ekskursiju tūre Itālijā - no Rīgas

Lidojums no Rīgas, transfēri, 7 naktis 3* viesnīcā, puspansija un ekskursiju programma // 24.05.-31.05.2024. // Vietu skaits ierobežots

EUR 1299 | Estravel Latvia

Pārgājiena laikā attālināti no ceļa redzēsiet: Gaiziņkalna nogāzes, bijušo Smilteņu skolu, viesu māju "GaiziņStars", Abrienas kalna apkārtni, Viešūra ezeru, Viešūra kalnu un sakoptos Kalna Dzīšļu īpašumus.

Ieteikumi: Pārgājienā jāievēro šobrīd saistošos drošības noteikumus: kompānijā tikai 2 cilvēki vai viena ģimene!  Ejot pa ceļa nomali esi pamanāms - noderēs košas krāsas apģērbs vai košā drošības veste.

Maršruta apraksts:

Automašīnu novieto klusā ceļa nomalē, kur nav māju, citu cilvēku un mašīnu. Tam var noderēt ceļa V881 posms pie krustojuma Vestiena-Zelgauska/Liezēre-Gaiziņkalns, GPS 56.8810, 25.9548  Tuvākā adrese: Jaungarkāji, Vestienas pag., Madonas nov.

Sākums pie minētā krustojuma GPS 56.8808, 25.9548 – iešana līdz Gaiziņkalnam 1 kilometrs.

Tālāk 1,3 kilometri pa Gaiziņa pakājes ceļu līdz Leišu krustojumam, tur ir brūna zīme Gaiziņkalns 0,4  GPS 56.8712, 25.9709

Tālāk pa labi 1,7 kilometri, pa galveno ceļu V881 līdz krustojumam ar zilu zīmi Gaiziņkalns 2 un pelēku zīmi Abrienas , GPS 56.8704, 25.9960

Tālāk pa kreisi 2,2 kilometri pa ceļu V883 līdz krustojumam ar galveno ceļu V884. Šeit paveras plašs skats uz apkārtni, GPS 56.8847, 25.9764

Tālāk pa kreisi 1,5 kilometri pa galveno ceļu V884 līdz krustojumam, kur norāde Gaiziņkalns 1 un tuvumā atrodas jūsu auto, GPS 56.8813, 25.9546

Mazi stāstiņi par maršruta apkārtni

Gaiziņkalns

Gaiziņkalns ir Latvijas augstākais kalns. Kalna absolūtais augstums ir 311,94 m vjl,  relatīvais augstums 61,1 metrs. 2016. gadā Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra veica Gaiziņkalna virsotnes  augstuma mērīšanu un konstatēja, ka tas atrodas 311,94 metrus virs jūras līmeņa. Iepriekš Gaiziņkalna augstums, atbilstoši vēl padomju laikos noteiktajai Baltijas augstuma sistēmai, bija 311,495 metri.

Gaiziņa vārds cēlies no vārda Gaiszinis, jo kalns arvien tiek uzskatīts par drošu laika pareģotāju. Ja tas tinas miglā vai no tā ceļas miglaina dūmaka, tad ne vēlāk kā trešajā dienā, gaidāmi nokrišņi.

Gaiziņkalns ir privātīpašums. Kalna dienvidu puse pieder "Lejas Gaiziņu" saimniekiem, bet kalna lielākā daļa un ziemeļu puse - "Kalna Gaiziņu" saimniekam. Neviens no zemes īpašniekiem Gaiziņkalna tuvumā nedzīvo.

Gaiziņkalnu var iepazīt, izstaigājot 2 km garo dabas taku. Tā ceļotājiem ļauj izjust kalnā kāpšanas prieku un baudīt tālas skatu panorāmas, kas paveras pār četrām kalna nogāzēm.  Taka savulaik tika izveidota pēc Madonas rajona padomes pasūtījuma, takas uzturēšanas darbus organizē Madonas novada pašvaldība.

Gaiziņkalnā atrodas 1 no 16 Latvijas teritorijā esošajiem "Strūves ģeodēziskā loka" punktiem. Punktu sauca par "Gaissa kalns" un to uzmērīja 1824. gadā slavenā Frīdriha Georga Vilhelma Strūves vadībā. Strūves ģeodēziskais loks ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Pēc Strūves ģeodēziskā loka uzmērīšanas (nepilnus 200 gadus atpakaļ), Gaiziņkalna virsotnē esot uzcelts skatu tornis. Nākošais tornis, kuru vēl šobrīd atminas vecākā paaudze, tika celts pagājušā gadsimta 30. gados. Svinīga torņa atklāšana notikusi 1935. gada 7. jūlijā. Trigonometriskais koka tornis esot bijis 31 metru augsts.

1937. gadā Gaiziņkalna pakājē uzcēla nelielu kiosku, kur bija iespējams iegādāties vietējās skatu kartes, piemiņas lietas un atspirdzinājumus. Šeit tikuši piedāvāti arī fotogrāfa un tālskata nomas pakalpojumi.

1976. gadā Latvijas PSR Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrija izdeva pavēli par jauna un moderna Gaiziņkalna skatu torņa projektēšanu un būvniecību. Torņa pasūtītāja funkcijas tika uzticētas Mežu pētīšanas stacijai "Kalsnava", bet celtniecības darbi Rēzeknes vispārējam celtniecības trestam.

Tolaik jaunais skatu tornis tika būvēts ar mērķi, lai tas kalpotu tūristu un mežu ugunsdzēsēju dienesta vajadzībām. Atbilstoši tehniskajam projektam, torni plānoja uzbūvēt 51 metra augstumā, savukārt, būvdarbi bija jābeidz piecu gadu laikā – līdz 1986. gadam. Torņa būvniecībā plānoja ieguldīt ap pus miljonu rubļu. Tornis tika būvēts no sarkanajiem māla ķieģeļiem un jauktās javas, ar mūrī iekļautām dzelzsbetona sijām un pārsedzēm. Uzkāpšanai tornī tika samontētas dzelzsbetona divlaidu kāpnes, ērtākai nokļūšanai uz augšējo skatu platformu, tika plānots iebūvēt liftu. Diemžēl būvmateriālu un būvdarbu zemās kvalitātes dēļ torņa celtniecība tika pārtraukta. Skatu torņa jaunbūve tika uzbūvēta līdz 40,43m augstumam un tā arī nekad netika pabeigta. Nepabeigtā būve Gaiziņa virsotnē atradās gandrīz 30 gadus. 2012. gada 14. decembrī pēc Madonas novada pašvaldības pasūtījuma, tika veikta avārijas stāvoklī esošā Gaiziņkalna torņa demontāža ar spridzināšanas metodi. Darbus veica LR zemessardzes 54. inženiertehniskais bataljons.

Šobrīd Gaiziņš apmeklētājus priecē ar savām skatu panorāmas ainavām un lolo sapni par jauna skatu torņa pacelšanos virs kuplo koku galotnēm.

Smilteņu skola un Gaiziņstars. Viesu mājas "GaiziņStars" saimniece Larisa stāsta, ka: "Tagadējās viesu mājas "Gaiziņstars" vietā kādreiz bijusi vienstāvīga māja, kurā atradusies Viesienas nabagmāja, vēlāk mājai piebūvēts otrs stāvs, un šeit iekārtots skolas internāts. Blakus atradusies stalta skolas ēka (šobrīd nepadzīvotā 2stāvu māja Smilteņu skola). Tie bijuši cara laiki un pastāvējusi vajadzība pēc vietējo iedzīvotāju pārkrievošanas. Saglabājies nostāsts par kādu skolotāju, kurš saviem skolēniem vairāk par trijnieku nelicis, jo uzskatījis, ka skolēns mācību vielu var zināt tikai uz 3, skolmeistars uz 4 un vienīgi Dievs uz 5. Bijis arī laiks, kad skola saukusies Latvijas augstākā kalna vārdā - "Gaiziņkalna 7 gadīgā skola". Skola šeit pastāvējusi līdz 1968. gadam, bijuši laiki, kad skolā mācījušies pat 200 audzēkņi".

Abrienas kalns

Abrienas kalns (287 metri virs jūras līmeņa) ir Latvijas ceturtais augstākais paugurs, tā varenumu pārspēj tikai Gaiziņkalns, Sirdskalns un Lielais Liepukalns. Tas paslēpies meža masīvā starp "GaiziņStaru" un "Abrienu" mājām. "Abrienās" savulaik esot bijusi skolotāju māja, un skolmeistari uz Smilteņu skolu gājuši pa taku pār Abrienas kalnu.

Viešūrs

Ezers ar vairākiem nosaukumiem, mūsdienās to sauc par Viešūru vai Kaķīti, bet senākos izziņas avotos tiek minēts kā: Vēžu, Veišu, Ķelēnu, Tulderu vai Devēnas ezers.  Iespējams, ka daudziem no mums Viešūra ezera apkārtne palikusi atmiņā ar kādreizējās romantiskās "Ķirsona muižas" vai "Lido kalna" apmeklējumiem. Nu jau gandrīz gadu desmits, kā īpašnieks ir mainījies un apkārtnes ainavās iezīmējies glīts jaunā saimnieka rokraksts. Turpinājumā pāris citāti no Jāņa Krūmiņa grāmatas "Vidzemes augstienes ezers Viešūrs":

"Pie Devēnas pašā ezermalā bijis lielais Kaķa krogs. Šī kroga dzērāji arī ezeru sākuši saukt par Kaķa ezeru, un no tā radies vēlāk lietotais vārds Kaķītis".

"Ezera dibens ir ļoti nelīdzens. Tanī 40 kalni, no tiem 32 lielāki, kam katram savs nosaukums. Dibenā vēl 4 augstienes, 1 liels sēklis, 2 lieli dziļumu klajumi, 5 gravas un 5 avoti."

"1905. gadā Vēveros dzīvojošais īrnieks Princītis, gribēdams padzīvot tiešā ezera tuvumā, Baltā kalna krastā, pašā ezermalā uzcēla telti, kurā nodzīvoja četrus vasaras mēnešus ar visu ģimeni – sievu un trim bērniem. No mājlopiem viņam bija tikai cūka, un arī to mitināja atsevišķā teltī turpat ezermalā".

"1912. gadā zvejnieks Lukūsis ar vasaras tīklu izvilka 75 mārciņas smagu līdaku. Tīklā pērdamās, līdaka milzene sita gaisā lielas ūdens šļakatas – un līdz ar tām citas lielas un mazas zivis."

"Dietālvos bija ērģeles, un vecais Zieberģis sestdienu vakaros tās spēlēja. Dzirdēt jau varēja gandrīz visapkārt ezeram, sevišķi – ja pieliecās tuvu ūdens virsmai".

Šoreiz gan ērģeles nedzirdēsiet, bet cīruļu traļļi pārgājienā jūs noteikti pavadīs!