7. maijs vēsturē: Tiek radīts pirmais radiouztvērējs – kohereru

Foto: Pixabay.com | Autors: Jānis Pēteris Bērziņš | 2026.05.07

Koherers ir ierīce, kuru izmanto elektromagnētisko viļņu reģistrēšanā. Tas galvenokārt tika izmantots 19. gadsimta beigās radioviļņu uztveršanā.

1890. gadā franču fiziķis un inženieris Eduards Branlijs izgudroja ierīci elektromagnētisko viļņu reģistrēšanai, kuru nosauca par radiokonduktoru. 1894. gadā Branlija radiokonduktoru uzlaboja britu fiziķis Olivers Lodžs, pievienojot tam periodiskas sakratīšanas pulksteņa mehānismu jutības atjaunošanai. Uzlaboto ierīci Lodžs nosauca par kohereru. Krievu fiziķis Aleksandrs Popovs 1895. gada 7. maijā Sanktpēterburgā Krievijas fizikas un ķīmijas biedrības sēdē pirmoreiz demonstrēja uzlabota koherera darbību, kam pulksteņa mehānisma vietā bija pievienots ar releju savienots elektriskais zvans, nodrošinot koherera automātiskas sakratīšanas iespēju, pienākot radioimpulsam. Par godu šim notikumam 7. maijs PSRS (un tagad arī Krievijā) tika atzīmēts kā Radio diena.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Maijs Smiltenes novada muzejā

Maija saule, ziedi, svētki un pavasar’s gan mākslā, gan kultūrvēsturiska rakstura notikumos – šādi muzejs maijā sagaidīs savus apmeklētājus.

Smiltenes TIC

Tas sastāv no stikla caurulītes ar diviem elektrodiem. Caurulītē atrodas sīkas metāla skaidiņas un koherera darbības pamatā ir elektriskās izlādes ietekme uz metāla pulveri. Parastos apstākļos kohereram ir liela pretestība, jo skaidiņām citai ar citu ir slikts kontakts. Elektromagnētiskais vilnis rada kohererā augstfrekvences maiņstrāvu. Starp skaidiņām pārlec sīkas dzirkstelītes, kuras sakausē skaidiņas. Tāpēc koherera pretestība strauji samazinās no 100 līdz 200 reizēm. Ja ierīci sakrata, tad atkal tai var piešķirt lielu pretestību. Pirmo kohereru sakratīšanai pēc signāla uztveršanas izmantoja pulksteņa mehānismu, bet vēlāk — elektrisko zvanu, lai nodrošinātu automātisku uztveršanu. Elektromagnētiskā viļņa pienākšanas brīdī zvana ķēdi noslēdz relejs. Līdz ar viļņa uztveršanu zvana darbība pārtraucas, jo zvana āmuriņš iesit ne tikai pa zvana kausu, bet arī pa kohereru un aparāts atkal sagatavots viļņa uztveršanai.

Mūsdienu radiouztvērējam ir ļoti maz līdzības ar kohereru, tomēr tā galvenie darbības principi ir tādi paši. Arī tagad radiouztvērējam ir antena, kurā pienākošais elektromagnētiskais vilnis izraisa vājas elektriskās svārstības. Tāpat kā kohererā, šo svārstību enerģija tieši netiek izmantota radiosignāla uztveršanā. Vājie signāli tikai vada enerģijas avotu, kura baro tālāko ķēdi. Tagad šādu vadību veic pusvadītāju ierīces.