Zemgalē tūrisma nozares atlabšana ir sākusies

Juris Kālis | 2020.05.29

Lai apmainītos ar pandēmijas laika jaunāko informāciju un iezīmētu darba pašreizējās aktualitātes, Zemgales Plānošanas reģiona mudināti tūrisma jomas speciālisti no Aizkraukles, Auces, Bauskas, Jaunjelgavas, Jelgavas, Pļaviņu, Rundāles, Kokneses, Skrīveru, Vecumnieku novada, Jēkabpils un vēl citām pašvaldībām, kā arī no Zemgales Tūrisma asociācijas satikās tiešsaistē.

Notikušajā diskusijā kopumā valdīja mērens optimisms, jo reģionā darbu atsākuši, vai vēlākais līdz 1. jūnijam atsāks gandrīz visi tūrisma informācijas centri un punkti, to darbinieki apzina vietējo situāciju, aktīvi komunicē ar saviem uzņēmējiem, pēc ieilgušās dīkstāves sniedz pirmos pakalpojumus klientiem. Jaušams, ka Latvijas iedzīvotāji ir noilgojušies pēc savas zemes apceļošanas, it īpaši tagad – pavasara ziedonī un, ievērojot nepieciešamo piesardzību, izvēlas individuāla rakstura ceļojumus, pārsvarā draugu un ģimenes lokā. Informācijas centros ievērojami pieaudzis pieprasījums pēc tūrisma kartēm un maršrutu aprakstiem, bet ekskursantu grupas kļuvušas mazākas, aptuveni līdz 15 interesentiem grupā. Sevišķi liels tūristu pieplūdums, kā to varēja gaidīt, ir Rundāles pilī un franču dārzā, kur pakāpeniski palielinās arī Igaunijas un Lietuvas ceļotāju īpatsvars. Līdzīga aina vērojama Tērvetes dabas parkā, Pētera Upīša ceriņu dārzā un Kokneses Likteņdārzā, kas arī nu ir atvērti ekskursantiem ar rūpīgi regulētu apmeklētāju plūsmu.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Dzīvas mūzikas vakars restorānā PLAZA

Nobaudi vakaru restorānā "Plaza" ar grupu "Nostalgie"! Dzīva mūzika un Daugavpils ainava no viesnīcas 10. stāva papildinās nesteidzīgo atpūtas vakara atmosfēru! Galdiņu rezervācija +371 65404912 Esat mīļi gaidīti!

Park Hotel Latgola

Tā kā aizvien vairāk ceļotāju pievēršas tūrisma pārgājieniem, dabas taku apmeklējumiem, laivošanai daudzās Zemgales upēs un velobraucieniem, ēdināšanas un citu pakalpojumu sniedzējiem nākas meklēt risinājumus, kā ar savu produkciju tuvāk piekļūt ceļotājiem, lai papildinātu savus ienākumus. Lai kaut nedaudz atvieglotu dzīvi saviem uzņēmējiem, daudzas pašvaldības atcēlušas vai samazinājušas telpu un teritorijas nomas maksu, tūrisma speciālisti apkopojuši informāciju par vietējo lauksaimniecības un pārtikas preču piedāvājumu, lūkojuši to popularizēt apkārtnes iedzīvotāju un potenciālo ceļotāju vidū. Savukārt uzņēmēji pilnībā nav ļāvušies pandēmijas gūstam, bet meklējuši un atraduši neordinārus risinājumus produkcijas piegādei mājās, līdzi ņemšanai, jaunu produktu radīšanai. Skrīveru Pārtikas kombinātā, piemēram, izstrādātas jaunas garšas konfektēm "Gotiņa", Jaunjelgavā iecienītajā tirdziņā "Radi" padomāts par labsajūtas uzlabošanu kā tirgotājiem, tā pircējiem un nelielas kafejnīcas atvēršanu, Jelgavas novada Platones pagasta z/s "Zeltlejas" sākta smiltsērkšķu namiņa celtniecība, kur būs vieta produkcijas realizēšanai, degustēšanai un zināšanu vairošanai par šī veselīgā produkta audzēšanu un pārstrādi, bet Tērvetē, tieši pandēmijas laikā durvis vērusi jauna picērija. Tūrisma nozarē Zemgalē ir vēl arī citi jaunumi. Tērvetē sācis darboties Baltijā viens no interesantākajiem tīklu parkiem, Jelgavā Svētes upes palienē atvērtas iespaidīgas pastaigu laipas, Krustpils pils dārzā atjaunota vēsturiskā strūklaka, bet Koknesē – vēsturiskās kāpnes uz Pērses gravu, Pilsrundālē veidojas vietējo ūdensdzirnavu atpūtas komplekss, Krustpils novada pašvaldība Vīpes amatniecības centra "Māzers" tuvumā sākusi piebraucamā ceļa un auto stāvlaukuma izbūvi, vairākos pierobežas novados norit Imanta Ziedoņa grāmatas "Leišmalīte" ceļa marķēšana.

Laikā, kad jau atvērtas vismaz Baltijas valstu robežas, Zemgalē īpaši nozīmīgs kļūst ar Eiropas Savienības pārrobežu sadarbības programmas atbalstu izveidotais tūrisma maršruts "Baltu ceļš" ar zemgaļu un sēļu loku, kā arī maršruts "Aizraujošs ceļojums piļu un muižu parkos četros gadalaikos". Pēdējais no tiem tūrisma sezonai ļaus ietiekties arī vēlākos rudens un ziemas mēnešos, kad nozares izdzīvošana būs sevišķi aktuāla. Kopumā pandēmijas negatīvā ietekme lauku teritorijās mazāk krasi izpaužas nekā lielpilsētās, jo laukos vairumam uzņēmēju tūrisms nav galvenā nodarbe. Grūtāk klājas viesu namu un atpūtas kompleksu īpašniekiem, kuri fokusējušies uz lielu festivālu, svētku, sporta sacensību un korporatīvo pasākumu rīkošanu, kuru īstenošana nu ir problemātiska vai pat neiespējama, galvenokārt dēļ piesardzības kā no pakalpojumu sniedzēju, tā izmantotāju puses.