16. jūnijs vēsturē: Kosmosā dodas pirmā sieviete vēsturē

Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.06.16

Pirmā sieviete kosmosā bija PSRS pārstāve Valentīna Tereškova, kura kosmosā devās 1963. gada 16. jūnijā. Lidojums norisinājās divus gadus pēc sava vīriešu kārtas priekšgājēja – Jurija Gagarina sasnieguma, kļūstot par pirmo cilvēku kosmosā.

Tereškova ir dzimusi 1937. gada 6. martā un viņa savu pirmo kosmisko lidojumu veica no 16. līdz 19. jūnijam ar kosmosa kuģi Vostok-6. Lidojums notika vienlaicīgi ar otru kuģi Vostok-5, kurā atradās Pāvels Popovičs.

Raksts turpinās pēc reklāmas

JAUNUMS - Batumi! Cena sākot no 1019 eur!

EUR 1019 | Itaka Latvia

Pirms Tereškova devās kosmosā, viņa strādāja tekstilizstrādājumu rūpnīcā kopā ar māti un hobija līmenī lēca ar izpletni. Tieši izpletņlēkšana bija iemesls kāpēc viņu izvēlējās par dalībnieku PSRS kosmonautu atlases programmai. 1950. līdz 1950. gadiem starp Krieviju un ASV norisinājās intensīvas cīņas par kosmosā ceļošanas pārākumu – viens no mērķiem bija arī aizsūtīt pirmo sievieti kosmosā.

Kopumā programmai tika izvēlētas četras sievietes, bet tikai Tereškova patiešām devās kosmosā šīs programmas ietvaros. Dodoties kosmosā, 16.jūnijā Tereškova izsaucās "Debesis, noņemiet cepuri, es jau dodos". Tereškova apriņķoja zemes orbītu 48 reizes aptuveni 71 stundas laikā – salīdzinājumam, Jurijs Gagarins, kurš bija pirmais cilvēks kosmosā, divus gadus iepriekš apriņķoja zemi tika vienu reizi, bet amerikāņu astronauti, kuri devās kosmosā pēc Gagarina, bet pirms Tereškovas – zemi apriņķoja 36 reizes. Sava ceļojuma laikā viņa saņēma arī daudz atzinības vārdus no PSRS vadoņa Hruščeva. Atgriežoties no sava lidojuma, kosmonaute saņēma PSRS varoņa titulu.

Lai arī misija – aizsūtīt sievieti kosmosā bija vairāk nekā veiksmīga, bija jāpaiet vēl vairāk nekā 19 gadiem, kad kas tāds tika atkārtots – to arī izdarīja Padomju Savienība, kosmosā sūtot Svetlanu Savitskaju. Un tikai gadu pēc tam – 1983.gadā pirmo sievieti kosmosā nosūtīja arī amerikāņi – kosmosā devās Sallija Rīda.

Atsevišķi avoti gan norāda, ka Tereškovas lidojums kosmosā nebija tik veiksmīgs kā cerēts – viņa lidojuma laikā esot aizmigusi un tāpēc esot neveikusi atsevišķus eksperimentus, kurus viņai bija paredzēts veikt. Kaut vairāki lidojuma mērķi un uzdevumi tika izgāzti, galvenais- ideoloģiskais uzdevums tika izpildīts un Tereškovas lidojums tika pasludināts par Padomju uzvaru. Tomēr šī uzvara varēja nenotikt, jo vai nu programmatūras vai Tereškovas ne līdz galam izdarīto darbu dēļ, kosmosa kuģis zaudēja savu orbītu un pretēji paredzētajam, virzījās nevis tuvāk zemei, bet sāka attālināties no tās. Tomēr Tereškovai vairāku stundu laikā izdevās stabilizēt sava kuģa maršrutu un to veiksmīgi ievirzīt nosēšanās maršrutā. Pati nosēšanās noritējusi smagi (pirms 50 gadiem visi kosmonauti tuvojoties zemei tika pakļauti ārkārtējai slodzei), bet veiksmīgi un pasaule uzgavilēja nu jau slavenākajai sievietei pasaulē. Nosēšanās un sagaidīšanas kadrus, ko vēlāk rādīja pasaulei, gan Padomju Savienības kinemotogrāfs filmēja jau nākamajā dienā, jo pasaulei bija jāredz smaidīga un izgulējusies kosmonaute – sieviete, nevis pārgurusi un stresa pilna.

Tereškova turpināja savu militāro dienestu un kļuva par ģenerālmajoru. No dienesta viņa devās pensijā 1997.gadā. Šajā laikā Tereškova bija aktīva partijas atbalstītāja un piedalījās daudzos PSRS atpazīstamību veicinošos pasākumos pasaulē.