8. jūlijs vēsturē: Tiek dibināta Francijas galvaspilsēta Parīze

Foto: Pixabay.com | Autors: Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.07.08

Parīze ir viena no zināmākajām galvaspilsētām pasaulē. Kādam tā šķiet romantiskākā pilsēta, kādam prātā uzreiz nāk Eifeļa tornis vai Luvra, bet citam atmiņā atgriežas kāds slavenu franču smaržu aromāts. Kā izrādās, šī slavenā un atpazīstamā pilsēta pēc vēsturnieku aprēķiniem dibināta tieši 8. jūlijā, 52. gadā pirms mūsu ēras.

Parīzes pirmsākumi meklējami ļoti tālā pagātnē, kad, cīnoties pret vietējām gallu tautām, romieši nolēma dibināt jaunu pilsētu, kas sākumā bija tikai apmetne un nocietinājumi. Taču romieši šo pilsētu Sēnas upes kreisajā krastā nosauc nevis par Parīzi, bet gan par Lutēciju, un šāds vārds pilsētai ir līdz pat 305. gadam mūsu ērā, kad no vairākiem Parisius locījumiem, sākas pilsētas šī brīža nosaukuma lietošana.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Muzikāls dzejas un vīna baudīšanas vakars

Dzeja, mūzika un izsmalcināts vīns – viss vienā maģiskā vakarā Jaunpils pils iekšpagalmā!

Tukuma TIC

Kaut gan šobrīd Parīze ir viena no spožākajām pasaules pilsētām, tā ne vienmēr ir bijusi svarīga un ietekmīga vieta. 5. gadsimtā Parīze nonāca franku ietekmē un Merovingu dinastija izvēlējas Parīzi par savu galvaspilsētu un pilsētā bija jūtams uzplaukums. Taču to laiku pa laika izlaupīja vikingi, apzaga apkārt esošie laupītāji, un varas vīri nolēma pārcelt galvaspilsētas statusu uz Āheni. Pilsētā sāka nostiprināties ģermāņi un tā nosacīti ieslīga pamestības un tumsības laikā.

Viduslaikos Parīze atguva savu spožumu un galvenokārt ar zināšanām un izglītību. Mūki un dažādi skoloti prāti dibināja Parīzē Universitāti, spēcinās amatnieku un tirgotāju ģildes, pilsētā parādījās labklājība. Taču, laikam ejot, pilsētu izpostīja gan mēris, gan simtgadu karš, gan arī cīņa par reliģisko brīvību. Pilsēta ir strīdu, konfliktu un karu sirds.

1789. gadā Parīze piedzīvoja vienu no nozīmīgākajiem notikumiem savā un pasaules vēsturē – Lielo Franču revolūciju. Politisko un sociālo zinātņu loma Francijā bija kļuvusi tik ļoti augsti attīstīta, ka Lielās Franču revolūcijas atziņas tika izmantotas filozofiskajos spriedumos vēl ilgi pēc aktīvās darbības fāzes.

Protams, Parīze savos vairāk kā 2000 pastāvēšanas gados ir piedzīvojusi dažādas varas maiņas un, gluži tāpat kā visa Francija kopumā, bijusi daļa no dažādiem vēsturiski svarīgiem notikumiem, bet tagad Parīze ir milzīgs centrs, kas pievelk kā magnēts. Tieši tāpēc viens no svarīgākajiem valsts ekonomikas ienākumu avotiem ir tūrisms. Francija ir visapmeklētākā valsts tūristu ziņā, katru gadu valsti apmeklē ap 75 miljoni tūristu. Ieņēmumu ziņā no tūrisma Francija ir trešajā vietā pasaulē.

Parīze noteikti ir valsts kultūras centrs, kurā atrodas valsts galvenie muzeji –Luvra, Pompidū mākslas centrs, Grand Palace (lielā stikla izstāžu zāle), Pikaso muzejs, Ogista Rodēna muzejs, Orsē muzejs, Birža, Nacionālais viduslaiku muzejs (Klūnija Termas), Impresionisma muzejs un Oranžērija Tilerī dārzā, Invalīdu nams ar katedrāli un Napoleona kapenēm, Marsa laukums, Panteons, Luksemburgas dārzs, Boloņas mežs ar slaveno rozāriju, Sorbona, Madlēnas baznīca, Bastīlijas laukums, Opera, Parīzes vēstures muzejs, Vīna muzejs.

Turklāt Parīzē atrodas tādi arhitektūras šedevri kā Eifeļa tornis, Parīzes Dievmātes katedrāle, Triumfa arka, Elizejas pils, Versaļa pilsēta – piemineklis, Universitāte, Latīņu kvartāls. Tāpat tūristi iecienījuši Monmatru, Elizejas laukus, Boloņas mežu, Botānisko dārzu, zoodārzu un pasaulslavenos kabarē: Mulenrūžu (Moulin Rouge), Crazy Horse un Paradis Latin.