20. jūlijs vēsturē: Rīgā atklāj atjaunoto dzelzceļa staciju

Foto: Pixabay.com | Autors: Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.07.20

Rīgas dzelzceļa stacijas būve tika uzsākta jau 1858. gadā (pēc pirmās dzelzceļa līnijas Rīga - Daugavpils projekta apstiprināšanas). Stacija sāka darboties 1861. gadā, līdz ar satiksmes uzsākšanu uz Dinaburgu un tālāk uz Pēterburgu un Varšavu. Pēc tam nākamajos 50 gados, staciju vairākas reizes paplašināja.

1896. gadā, kad tika atklāta ātrvilciena Nord-Express satiksme no Parīzes caur Hanoveru, Berlīni, Kēnigsbergu un Daugavpili uz Pēterburgu, tam līdz pat 1914. gadam bija īpašs vagons uz Rīgu, kas tika atkabināts Daugavpils stacijā.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Elīna Garanča ar soloprogrammu

26. jūlijā Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” viena no visspožākajām mūslaiku operzvaigznēm Elīna Garanča uzstāsies ar īpašu soloprogramu "Veltījums".

Liepājas reģiona TIB

Pēc 1902. gada izstrādātā Rīgas dzelzceļu mezgla pārbūves plāna, kas paredzēja vienu centrālo staciju visiem Rīgā ienākošajiem vilcieniem, radās nepieciešamība stacijas pasažieru ēkas galveno korpusu pārvietot nedaudz tālāk no pilsētas centrālās daļas nekā esošā stacija, toreizējās Rīga I preču stacijas teritorijā. Līdz 1914. gadam plāns daļēji tika realizēts un Rīga I kļuva par Rīgas Galveno staciju. Sliežu ceļi tika pacelti virs Rīgas centrālajām ielām, un tika uzbūvēts jaunais dzelzceļa tilts pār Daugavu. Pasažieru stacijas pārbūve tomēr netika pabeigta, jo sākās Pirmais pasaules karš.

Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām tika izveidota starptautiska pasažieru vilcienu satiksme no Rīgas Pasažieru stacijas uz dažādām valstīm. 1921. gada 15. februārī atklāja satiksmi no Rīgas uz Kauņu, ko 26. februārī cauri Kēnigsbergai pagarināja līdz Berlīnei. Tajā izmantoja Starptautiskās guļamvagonu sabiedrības I un II klases vagonus. Vēlāk caur Rīgas pasažieru staciju atjaunoja ātrvilciena Nord Express satiksmi posmā Tallina - Rīga - Kauņa - Varšava - Berlīne. Vilciens izbrauca no Rīgas 23.07 un Berlīnes galvenajā stacijā iebrauca nākamajā dienā 19.42. Parasti tā sastāvā bija restorānvagons un vagoni līdz Berlīnei un Parīzei. Arī šoreiz plāni stacijas paplašināšanai un modernizācijai nerealizējās kara dēļ.

1954. gadā atsākās stacijas pārbūves jautājuma risināšana, cits pēc cita tika izstrādāti vairāki projekti. Laika posmā no 1959. līdz 1965. gadam tika uzcelta jaunās Rīgas stacijas ēkas. 1960. gada 20.jūlijā atklāja 1. kārtu - pasažieru, dienesta un tehniskās telpas, bet 1965. gadā tika pabeigta pasta ēka un starppilsētu kases (arhitekti V. Kuzņecovs un V. Cipuļins). 1965. gadā tika atklāts arī stacijas torņa pulkstenis, kas tolaik vienlaicīgi kalpoja arī kā ūdenstornis stacijas ūdensapgādes sistēmai. 70. gadu beigās pulksteņa ciparnīca tika nomainīta pret elektronisko tablo, kas sastāvēja no 1600 lampiņām. 2002.-2003. gadā, kompānijas Linstow Varner veiktās Stacijas laukuma pārbūves laikā, vecais pulkstenis tika nojaukts un vietā tika uzbūvēts jauns, tikpat augsts (43 metri, kopā ar burtiem RĪGA - 46 metri; ciparnīcas diametrs - 4,2 metri).