21. jūlijs vēsturē: Beļģijā svin Neatkarības dienu

Foto: Pixabay.com | Autors: Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.07.21

1831. gada 21. jūlijā neatkarību no Nīderlandes pārvaldības ieguva valsts, no kuras pārējā pasaule aizguva vārda "spa" nozīmi un kura var lepoties ar lielāko piļu skaitu pasaulē - šodien neatkarības svētkus svin Beļģija.

Beļģija, oficiāli Beļģijas Karaliste, ir valsts Eiropas ziemeļrietumos. Ziemeļrietumos gar Ziemeļjūru plešas piekrastes līdzenumi, vidusdaļu veido plakankalne, bet dienvidaustrumos atrodas mežaina augstiene. Beļģija ar 11,2 miljoniem iedzīvotāju ir devītā lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Beļģija ir parlamentāra demokrātija un konstitucionāla monarhija, kas sastāv no trīs reģioniem un desmit provincēm. Galvaspilsēta un valsts lielākā pilsēta ir Brisele. Beļģija ir daudzu dažādu starptautisku organizāciju dalībvalsts un nozīmīgākās no tām ir Benilukss,NATO, ANO, OECD kā arī citu organizāciju dalībvalsts. Beļgija ir ne tikai vairāku organizāciju dalībvalsts, bet arī viena no Eiropas Savienības dibinātājvalstīm.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Elīna Garanča ar soloprogrammu

26. jūlijā Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” viena no visspožākajām mūslaiku operzvaigznēm Elīna Garanča uzstāsies ar īpašu soloprogramu "Veltījums".

Liepājas reģiona TIB

Šai valstij ir trīs oficiālās valodas – nīderlandiešu, franču un vācu valodas. Valsts dienvidu daļā, netālu no Francijas robežas, cilvēki runā franciski. Uz ziemeļiem no Briseles lielākā daļa iedzīvotāju runā flāmu jeb nīderlandiešu valodā, kas tuva holandiešu valodai. Savukārt austrumu pierobežā oficiālā valoda ir vācu. Briselē lielākā daļa cilvēku runā franciski, plaši izplatīta ir arī flāmu valoda, būtībā- galvaspilsēta ir bilingvāla, kur franču un flāmu valodai ir oficiālu valodu statuss.

Kaut gan 21. jūlijs tiek svinēti kā neatkarības svētki, patiesībā neatkarība jau bija iegūta un deklarēta 1830. gada 4. oktobrī, bet 1831. gada 21. jūlijā savu uzticību Beļģijas jaunizveidotajai konstitūcijai solīja Leopolds I, kurš arī kļuva par pirmo neatkarīgās Beļģijas karali.

Lai arī šogad, Covid-19 pandēmijas dēļ svinības nebūs tik plašas, kā ierasts, citkārt 21. jūlija rītā karaliskā ģimene apmeklē ekumenisko dievkalpojumu, noliek ziedus pie nezināmā kareivja kapa un notiek arī neliela militārā parāde, jo Beļģija nevar lepoties ar lielu armiju. Pēc tam visā valstī sākas ielu svinības, Briselē koncentrējoties ap karalisko parku, kur atrodas monarhu rezidence.

Beļģijā ir daudz un dažādi apskates objekti un vietas, ko piedāvāt jebkura ceļotāja gaumei, taču viena no vietām, kas būtu jāapmeklē ikvienam, noteikti ir Beļģijas galvaspilsēta Brisele. Tā slavena ar vairākām lietām un vietām, un viena no tām ir Eiropas skaistākais centrālais laukums - Grand Palace, ap kuru izvietoti tādi objekti kā: slavenā Manneken Pis statuja, Senās Mākslas muzejs un Modernās Mākslas muzejs. Kā arī reizi gadā šis laukums tiek pārvērsts brīnišķīgā ziedu paklājā, kas sastāv no miljons begonijām.