Latvijas tūrisma, viesmīlības un pasākumu organizatoru nozares pārstāvji tiekas Prezidenta pilī

Santa Graikste | 2020.08.03

2020. gada 30. jūlijā notika tūrisma, viesmīlības un pasākumu organizatoru nozares pārstāvju tikšanās ar Valsts prezidenta Kancelejas vadītāju Andri Teikmani un padomnieci ekonomikas politikasjautājumos Alisi Pīku.

Tikšanās laikā tika apspriesti jautājumi, ko nozare aktualizēja mēneša sākumā Latvijas Valsts prezidentam, Ministru prezidentam un Latvijas Bankas prezidentam nosūtītajā atklātajā vēstulē, tai skaitā:

Raksts turpinās pēc reklāmas

Latvijas nacionālā teātra izrāde TUKUMĀ

25. aprīlī, plkst.13:00 Tukuma pilsētas Kultūras namā izrāde pusaudžiem un viņu vecākiem.

Tukuma TIC

- esošā situācija katrā nozares segmentā;

- nozares konkurētspēja reģionā;

- nodarbinātība nozarē;

- nozares multiplikatora efekts;

- sadarbība ar valsts institūcijām un kā to padarīt rezultatīvāku;

- pieejamo atbalsta instrumentu efektivitāte;

- nozares ģenerālvienošanās un pašsakārtošanās.

Tikšanās dalībnieki uzsvēra nozares milzīgo pienesumu Latvijas pakalpojumu eksportā, tās sociālo lomu nodarbinot vairāk kā 30 tūkstošus strādājošo un cenšoties saglabāt darba vietas, kā arī vienojās, - lai veiksmīgi piesaistītu struktūrfondu līdzekļus darbības atjaunošanai, ir svarīgi valdībai definēt, ka tūrisms ir viena no visvairāk COVID-19 krīzē cietušajām nozarēm.

Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andra Teikmanis: "Tūrisms un tās saistīto pakalpojumu nozare ir daļa no Latvijas ekonomikas eksportspējas veiksmes stāsta. Pēdējos gados tā ir nodrošinājusi Latvijas pilsētām un reģioniem gan jaunas darbavietas, gan inovatīvus pakalpojumus, tāpēc tā nevar tikt aizmirsta laikā, kad piedzīvo dziļāko saimnieciskās darbības kritienu. Nozarei jāpalīdz pārdzīvot šis laiks, lai mēs ilgtermiņā nezaudētu konkurētspēju starp Baltijas kaimiņiem."

Konteksts.

Tūrisma un viesmīlības nozare šobrīd piedzīvo vēsturiski smagāko krīzi:

- 90-100% saimnieciskās darbības kritums gan uzņemošā, gan izejošā tūrisma jomā;

- 90-95% Latvijas naktsmītnēs apkalpoto viesu samazinājums (pamatojoties uz STR Global datiem – 3. straujākais kritums Eiropā);

- 2.lielākais piešķirto dīkstāves pabalstu skaits (12 870 darba ņēmēji, saskaņā ar VID datiem uz 07/06/2020);

- papildus - nozarē strādājošiem uzņēmumiem 85% gadījumā ir ņemti hipotekārie kredīti.

Starptautiskais tūrisms rada gandrīz 5% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un līdz šim bijis nozīmīgs pienesums Latvijas eksporta bilancē, devis vienu no lielākajiem ieguldījumiem pakalpojumu eksporta kopējā vērtībā, sasniedzot vēsturiski augstāko apjomu 2019.gadā; tas tiešā veidā ir viens no svarīgākajiem valsts tēla veidotājiem.

Latvijā, tāpat kā citviet attīstītajā pasaulē, tūrisma nozīme valsts ekonomikā ir vērtējama ne tikai tiešajā ekonomiskajā atdevē. Tūrisma nozares multiplikatora efekts arī Latvijā veicina vietējā ražojuma pārtikas, dzērienu un citu Latvijā ražotu preču un pakalpojumu pieprasījumu. Vistiešākajā veidā tas ir saistīts ar Latvijas materiālā un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, ko nodrošina vietējie amatnieki, mājražotāji un nodarbinātie citās nozarēs, bet pastarpināti atkarīgi no tūrisma nozares.

Tāpat pie netiešās ietekmes noteikti ir uzskaitāma arī transporta nozare, pasažieru pārvadājumi, kā arī virkne pašnodarbināto vai autoratlīdzības saņēmēju (tūristu gidi, pasākumu organizatori un vadītāji u.c.).

Vissarežģītākajā situācijā ir vidējie un lielie tūrisma uzņēmumi, kas savu pakalpojumu sniedz visu gadu, pastāvīgi algo darbiniekus un ir lielākie nodokļu maksātāji.

Eiropas Komisija, Ekonomiskās Sadarbības un attīstības organizācija (OECD), kā arī Fiskālās disciplīnas padome ir rekomendējušas valstīm sniegt atbalstu krīzē visvairāk skartajām nozarēm. Arī nozares

Eiropas "jumta" organizācija HOTREC sadarbībā ar sociālajiem partneriem izsūtītajā paziņojumā ir uzsvērusi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) lomu, to iesakot kā vienu no labākajiem risinājumiem nozares izaugsmes atjaunošanai.

2020. gada 6. martā, pamatojoties uz kopīgu iniciatīvu, tika izveidota Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un nozares vadošo darba devēju organizāciju - Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA), Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA), Latvijas Kongresu birojs (LKB), Latvijas Restorānu biedrība (LRB) Krīzes vadības komiteja (turpmāk - KVK). Ņemot vērā notiekošo nozarē, KVK ir pievienojusies arī Latvijas Pasākumu producentu asociācija, Latvijas Lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs", Latvijas Tirgotāju asociācija un tūrisma klāsteris "Enter Gauja"; KVK atbalsta Latvijas Pašvaldību savienība.