Kāpēc jaunā paaudze nemīl runāt pa telefonu?

Jānis Pēteris Bērziņš | 2020.08.04

Daudzi darba devēji ir neziņā par jauniešu komunikācijas īpatnībām, kad biroja darba kompetencēs ir aktīva telekomunikācija ar klientiem. Ļoti daudzi šajā gadsimtā dzimušo jauniešu cenšas izvairīties no telefonu tiešajām sarunām, lai gan visiem ir moderni viedtālruņi, un daudzi vadītāji un biroja darbinieki ir neizpratnē par šo nevēlēšanās faktu. Pieredzējušie darbinieki norāda par lieku laika šķērdēšanu, kad jaunietis iegrimst (īsziņas, e-pasts, whatsapp, messenger u.c.) sarakstē, lai gan aktuālo jautājumu var atrisināt ar īsu telefona zvanu un vienlaicīgi pēc balss noskaidrot klienta garastāvokli.

Telefona sarunas bija pagājušā gadsimta komunikācijas novitāte, kad cilvēki ar vairāku tūkstošu kilometru attālumu varēja tiešsaistē komunicēt ar darba kolēģiem vai draugiem. Taču mūsdienu jauniešiem ir plašs komunikācijas spektrs, ko var izvēlēties tiešajā komunikācijā un telefonēšana kļūst par visneērtāko komunikācijas veidu.

Raksts turpinās pēc reklāmas

TŪRISMA TRIATLONS VIŠĶOS 12.MAIJĀ

Šī gada 12. maijā visi tiek laipni aicināti piedalīties ikgadējā Tūrisma triatlonā, kurš šogad pirmo reizi norisināsies Višķos.

TAKA

Jauniešu visbiežāk nosauktie iemesli telefonēšanas noliegšanai:

1) Situācijai nevar sagatavoties, jo, paceļot klausuli, uzreiz ir jābūt sarunas tēmā.

2) Nepazīstamo zvanu pieņemšana rada apmulsumu, jo citos komunikācijas kanālos var ātri interneta dzīlēs (google) ievākt informāciju par pieziņojošo personu.

3) Pēc zvanītāja balss jaunieši neatpazīst klientu, draugu vai paziņu, jo šī īpašība ikdienā jauniešos nav trenēta. Tas jauniešos izraisa mazvērtības kompleksu, kad pieredzējis darbinieks atpazīst pēc balss simtiem klientu. 

4) Pieredzējis darbinieks pārsteidz jaunieti ar savas balss un runas stila maiņu, pielāgojot savu runu klienta vēlmēm vai uzņēmuma servisa korporatīvajam tēlam. Lomu spēles telefona sarunā jauniešiem ir pilnīgi jauna pasaule. 

5) Vairāki uzņēmumu vadītāji ir pamanījuši, ka jaunie darbinieki atsevišķus telefona zvanus nepaceļ, bet gan atbild ar īsziņas uzaicinājumu, lai zvanītājs pieziņojas ar īsziņas vai e-pasta starpniecību. Jaunieši bieži vien neatzvana, bet gan uzreiz raksta e-pastā vai citos komunikācijas tiešsaistes kanālos.

6) Jaunieši vairāk uzticas rakstītajam tekstam nekā telefonā teiktajam, jo to var vairākas reizes pārlasīt un tikai tad pieņemt lēmumu, kur telefona sarunā gudrais lēmums ir jāpieņem un jāpaziņo momentāni. Tas jauniešos rada diskomforta sajūtu. 

7) Telefona sarunā spēcīgākais orators var pārtraukt oponenta sarunu un vairāk akcentēt savus argumentus, kas tiešā sarakstē nepieredzējušam jaunietim ļauj savu domu teikumus uzrakstīt līdz galam. Nedrošākos argumentus ātri pārbaudīt un dod pamatotas atbildes. 

8) Jaunieši kaunās par savu nedrošo sarunas prasmi publiskās vietās (birojā), kur katrs pieredzējušais darbinieks noklausās sarunu, novērtē, kritizē un izdara piezīmes. Tas daudzos jauniešos rada paniskas sajūtas.