18. augusts vēsturē: Tiek dibināta Islandes galvaspilsēta Reikjavīka

Jānis Pēteris Bērziņš | 2024.08.18

Reikjavīka, kas šobrīd ir Islandes galvaspilsēta un vienlaikus arī lielākā pilsēta ir vistālāk ziemeļos atrodamā kādas valsts galvaspilsēta pasaulē. Šajā pilsētā dzīvo vairums valsts iedzīvotāju.

Tomēr pilsētas statusu Reijkavīka ieguva 1786. gada 18. augustā. Pareizāk gan būtu teikt, šī apdzīvotā vieta ieguva pilsētas statusu – vieta bija apdzīvota jau labu laiku pirms tam. Vēsture stāsta, ka dzīve pašā salā – tostarp arī Reikjavīkas apkārtnē sākās ap 9. un 10.bgadsimtu, kad te sāka ierasties norvēģi un arī ķelti. Viens no pirmajiem Islandes iedzīvotājiem bija Ingolfs Arnarsons – norvēģijas augstmanis jeb citos avotos dēvēts par vikingu. Reikjavīkas nosaukums burtiskā tulkojumā no islandiešu valodas nozīmē "dūmu līcis", un tieši Arnasons, apmetoties šā brīža Reikjavīkas tuvumā, vietu nosauca par "dūmojošo līci", jo apmetne atradās līcī, no kura varēja redzēt karsto avotu iztvaikošanu. Ieceļotājus šī parādība ļoti iespaidoja, jo radīja priekšstatu kā par kaut ko mistisku un noslēpumainu. Arnarsona apmetnes galvenā funkcija bija izveidot fermu, kurā nodarboties ar lopkopību, zvērādu iegūšanu un lauksaimniecību – cik nu tas skarbajos klimata apstākļos bija iespējams.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Publikācija “TRAĶU REĢIONA GARŠU KRĀSAS”

Publikācija “TRAĶU REĢIONA GARŠU KRĀSAS”

Trakai TIC

Gadsimtus vēlāk Reijkavīka tikai pastiprināja savu nozīmi, veidojoties kā Islandes centrs. Tam bija vairāki iemesli – bet galvenais bija tas, ka lielu nelielās salas daļu klāj ledāji, kas salas pārējo daļu nepadara īpaši draudzīgu dzīvošanai. Tāpat – jau kopš Arnarsona laikiem Reikjavīka bija veidojusies kā ieceļotāju pirmais apmešanās punkts un tieši no šīs vietas Norvēģijas vara iekasēja nodokļus un organizēja visu pārvaldi. Te norisinājās tirgošanās, jo garām brauca kuģi uz dažādām Eiropas pilsētām.

1752. gadā, kad sala bija nonākusi jau dāņu īpašumā, Dānijas karalis Frederiks V pavēlēja pilsētā veidot vilnas pārstrādes darbnīcas, lai salai dotu lielāku ekonomisko potenciālu.  Frederika V pārstāvis Skuli Magnussons tika iecelts par atbildīgo Reijkavīkā – viņa pakļautībā bija ekonomiskā attīstība, nodokļu iekasēšana un tiesas spriešana. Magnussons Reikjavīkā attīstījās vilnas darbnīcas, kas ļauj iegūt lielāku ekonomisko potenciālu. Uz darbnīcu fona, pilsēta strauji attīstījās un 1786. gada 18. augustā tai piešķīra pilsētas statusu.

19. gadsimtā parādījās idejas par Islandes neatkarību, un Reikjavīka bija viens no šīs kustības centriem. 1844. gadā uz Reikjavīku pārceļas Altings (parlaments). 1918. gada 1. decembrī Islande ieguva pašpārvaldi. 1944. gada 17. jūnijā tika deklarēta Islandes neatkarība, un Reikjavīka kļuva par jaunās valsts galvaspilsētu.

Reikjavīka ir Bjorkas un postroka grupas Sigur Rós dzimtā pilsēta.