19. augusts vēsturē: Pasaulē atzīmē fotogrāfijas dienu

Foto: Pixabay.com | Autors: Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.08.19

Fotogrāfijas ir veids, kā ceļot laikā un telpā. Ar fotogrāfijām mēs atgriežamies vietas, kur jau kādu laiku nav būts un izsapņojam galamērķus, kuros vēlamies reiz nokļūt.

Katru gadu 19. augusts visā pasaulē tiek atzīmēts, kā Pasaules fotogrāfijas diena. Iemesls, kāpēc šī diena tiek atzīmēta tieši šajā datumā ir saistīts ar pirmo atklāto fotogrāfiska attēla iegūšanas veidu – dagerotipiju jeb pozitīva attēla iegūšanu uz apsudrabotas vara plates. Šo attēla iegūšanas viedu izgudroja francūži Žozefs Nisefors Njepss  un Luijs Žaks Mande Dagērs 1838. gadā. Abi izgudrotāji savu izgudrojumu 1838. gada 9. janvārī prezentēja Francijas Zinātņu akadēmijas komisijai, bet tā paša gada 19. augustā Francijas valdība apstiprināja izgudrojuma patentu un paziņoja, ka jaunais izgudrojums ir kā dāvana visai pasaulei. Latvijā pirmais dagerotips tika uzņemts vien divus gadus pēc izgudrojuma prezentācijas Francijā – 1840. gadā. Tajā bija attēlota  Jelgavas augstskolas "Academia Petrina" ēka, kas tagad ir Ģederta Eliasa Vēstures un mākslas muzejs.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Lielstraupes pils svētki jau 23. augustā!

Lielstraupes pils svētki atgriežas ar torņa mūziku, baroku un kūkām! Uz tikšanos Lielstraupes pilī!

Cēsu TIC

Dagerotipija bija populāra apmēram desmit gadus pēc tās izgudrošanas. Taču drīz vien to izkonkurēja ambrotipija, kas ir viens no pirmajiem negatīvajiem procesiem uz stikla ar kolodija pārklājumu, ferotipija, kur par fotoplati izmantota melna lakota dzelzs loksne pārklāta ar kolodiju  un vēlāk arī klasiskā fotogrāfija, ko pēc tam nomainīja fotofilma, bet ko tagad teju visur un vienmēr aizvieto ar digitālo fotogrāfiju.

Sākumā fotogrāfiju uzņemšana prasīja vairākas stundas, tāpēc teju visās melnbaltajās fotogrāfijās, kas ir saglabājušās vēl no 19. gadsimta beigām, nekur nav redzami cilvēki, kas smaidītu. Smaida noturēšana vairākas stundas pēc kārtas būtu neiespējama. Taču tagad fotogrāfijas uzņemšana neprasa vairāk kā pāris sekundes, kas droši vien arī ir iemesls, kāpēc cilvēki tik daudz fotogrāfē. Ir aprēķināts, ka šobrīd gada laikā tiek uzņemti aptuveni 380 miljardi fotogrāfiju, kas ir gandrīz piecas reizes vairāk kā 21. gadsimta sākumā, kad gada laikā uzņēmām vien 86 miljardus fotogrāfiju.

Fotokameras ir iemantojušas dažādus veidolus un lielumus. Grūti atrast kādu cilvēku, kuram viedtālrunī nebūtu viena vai pat divas kameras. Mēs uzņemam fotogrāfijas tad, kad mums ir garlaicīgi, gribas iemūžināt skaistu matu sakārtojumu, palielīties citiem ar veiksmīgi pagatavotām vakariņām, iegūt taustāmu piemiņu no lieliem ģimenes pasākumiem, koncertiem, ballītēm vai ar skaistiem skatiem piepildītiem ceļojumiem. Tāpēc ir vērts Pasaules fotogrāfijas dienu atzīmēt, uzņemot vēl kādu skaistu fotogrāfiju, un, iespējams, to pat izgatavot taustāmā veidā un ielikt rāmītī, lai dienu no dienas tā priecētu ar savu skaistumu, nevis krātu putekļus kādā mapē datora cietajā diskā.