Redakcijas sadaļu atbalsta

8. septembris vēsturē: Ziemeļmaķedonija atzīmē Neatkarības dienu

Diena vēsturē

Foto: Pixabay.com | Autors: Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.09.08

Ziemeļmaķedonijas Republika ir valsts Dienvidaustrumeiropā, kas atrodas Balkānu pussalā.

Ziemeļmaķedonija aizņem aptuveni 38% no kopējās Maķedonijas reģiona platības. Dienvidos tā robežojas ar Grieķiju, austrumos ar Bulgāriju, ziemeļos ar Serbiju un Kosovu, bet rietumos ar Albāniju.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Viesu māja “WoodStay”

Atrodas pašā Augšdaugavas nacionālā parka sirdī, starp augošām priedēm un bērziem, tikai 10-15 minūšu brauciena attālumā no Daugavpils pilsētas centra.

TAKA

Valsts reljefs lielākoties ir kalnains: tajā ir 16 kalni, kas augstāki par 2000 metriem, kā arī vairāk nekā 50 ezeri.

Valsts galvaspilsēta ir Skopje. Citas lielākās pilsētas ir Bitola, Kumanova, Prilepa, Tetova, Velesa, Ohrida un Gostivara. Ziemeļmaķedonijas platība ir 25 713 kvadrātkilometri. Valsts oficiālā valoda ir maķedoniešu valoda, bet oficiālā valūta ir dinārs.

Valsts ir viena no bijušajām Dienvidslāvijas republikām, kas 1991. gada 8. septembrī pasludināja neatkarību kā Maķedonijas Republika. 1993. gadā Maķedonijas Republika kļuva par Apvienoto Nāciju Organizācijas locekli, bet valsts nosaukuma strīda dēļ ar Grieķiju, tā tika uzņemta ANO kā Bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija (angļu: FYROM).

Kopš 2005. gada decembra tā ir arī Eiropas Savienības kandidātvalsts. 2019. gada 6. februārī Maķedonija parakstīja vienošanās protokolu par pievienošanos NATO, 2019. gada 12. februārī tā nomainīja Grieķijas apstrīdēto valsts nosaukumu Maķedonija uz Ziemeļmaķedonijas Republika. 2020. gada 27. martā valsts oficiāli iestājās NATO, kļūstot par organizācijas 30. dalībvalsti.

Avots: Baltictravelnews.com/wikipedia.org