Rīgas reģiona īpašā garša atrodama mazo ražotāju saimniecībās

Rīgas reģiona īpašā garša atro

Foto: Uzņēmējdarbības atbalsta centrs | Daina Vārpiņa | 2020.09.16

Tieši mazie uzņēmēji un mājražotāji Baltijas nozīmīgākajā pārtikas izstādē “Riga Food 2020” Rīgas plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības atbalsta centra organizētajā ekspozīcijā sekmīgi parādījuši, cik izteiksmīga un reizē dabīga ir Rīgas reģiona garša. Turklāt liela daļa no saimniecībām uzņem arī tūristus, kuri COVID-19 ierobežojumu dēļ pasaulē pašreiz īpaši daudz apceļo Latviju.

“Rīgas reģionā tapušie pārtikas produkti arī ir sava veida reģiona identitāte, kas tiek novērtēta, to parādot plašākā sabiedrībā. Jāsaka paldies katrai pašvaldībai, kas, Rīgas plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības atbalsta centram veidojot kopējo ekspozīciju, ieteica kādu no saviem uzņēmējiem, kuri ražo pārtiku, dzērienus un izstādes apmeklētājiem izcēla Rīgas reģiona garšu. Tikai daži no ieteiktajiem piedalījās arī pērn, bet šogad atkal mums bija daudz jaunu dalībnieku! Šīs bija jaunām atziņām un kontaktiem piepildītas dienas, kurās mūsu ražotāji satika daudzus potenciālos klientus – produkcijas pircējus nākotnē un saimniecību apmeklētājus, kā arī iepazinās savstarpēji,” pauž Rīgas plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības atbalsta centra vadītāja Dace Grīnberga.

Izstādē “Riga Food” Rīgas plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības atbalsta centra organizēto ekspozīciju apmeklēja arī vairākas sabiedrībā zināmas personības, piemēram, Dana Reizniece-Ozola: “Uzņēmējam jau nevajag, ka viņu saimniecībā māca – ko un kā darīt. Viņam vajag palīdzību, lai paveikto darbu parādītu pārējiem, un Rīgas plānošanas reģions to arī dara brīnišķīga veidā! Mani nepārsteidz, ka Rīgas reģiona garšu veido tik daudz mazo uzņēmēju, bet gan novērtēju produkcijas augsto kvalitāti. Katra saimnieka stāsts par viņa produkciju ir īpašs! Šodien aktuāli, ka cilvēki nepērk produktus, lai tikai būtu paēduši, viņiem svarīgs ir arī stāsts, kā viens vai otrs produkts tapis, kā saimnieks izveidojis vienu vai otru garšu. Arī es šodien iegādājos dažādus produktus, un man ir jaunas idejas, kur bērniem sarīkot nākamos dzimšanas dienas pasākumus!” Savukārt šefpavārs Mārtiņš Rītiņš, jautāts, kāds ir viņa iespaids par mazajām Rīgas reģiona saimniecībām, sacīja: “Uzņēmēji ir apbrīnojami progresējuši, vairāk jūtamas dabīgās garšas! Kad garšoju kazu sierus, sāku pat šaubīties, vai esmu Latvijā!? Tik labi sieri! Varbūt iekļaušu arī restorāna ēdienkartē. Vēl mani patīkami pārsteidza kūpinātā forele.”

“Mazburku” vīnogas pārtop vīnā un sulā

Engures novada “Mazburku” saimniece Gunta Niedra audzē vīnogas un aitas, kuras redzamas arī vīna pudeļu noformējumā. Vīnogu audzēšana Guntas Niedras pārziņā ir jau 15 gadus. Lai arī sākumā tā bijusi sava veida avantūra, nezinot, kas apņēmīgo audzētāju sagaida, tad šodien jau darbs rezultējies vīnā un vīnogu sulā. Tiek pārdotas arī vīnogas, kā arī Gunta Niedra ar prieku savā sētā uzņem ciemiņus, kuri par viņas darbu un vīna darīšanu Latvijā vēlas uzzināt vairāk. “Esam maza saimniecība, tādēļ, lai vieglāk apvienotu ar mājas soli, labāk konkrēti sarunātā laikā uzņemu viesus pie mums. Var apskatīt vīnogu dārzu, degustēt vīnu, labprāt visu parādu un izstāstu!” ciemos aicina Gunta Niedra. Viņa arī priecājas, ka uzaicināta piedalīties “Riga Food 2020” un ar “Mazburku” vīnu var bagātināt Rīgas reģiona garšas buķeti. Engures novada Smārdes pagasta Niedru ģimenes laukā aug Latvijas selekcionāra Paula Sukatnieka veidotās un citas vīnogu šķirnes, un šoreiz “Mazburkas” izstādē “Riga Food” piedāvāja trīs veidu sausos vīnus – baltvīnu, rozā un sarkanvīnu: “Supagas baltvīns”, “Varduves baltvīns”, “Gunas rozā vīns” un “Sarkanvīns”.

Ar ševre samulsina Mārtiņu Rītiņu

SIA “MILKOSA” Izveidojusi struktūrvienību Ādažos, kur notiek kazu siera ražošana, bet kazas mīt Amatas novadā. To saimniece Sanita Pāne-Janevica novērtējusi, ka no Latvijas vietējo kazu piena sanāk labs un trekns siers. Tas esot pieprasīts, un cilvēku vajadzības ir esot dažādas, piemēram, citiem nepieciešams kazu siers bez laktozes. Sanita Pāne-Janevica lepojas, ka pēc īpašas tehnoloģijas izdevies izveidot autentisku franču ševre, ko izstādē paslavēja arī šefpavārs Mārtiņš Rītiņš. Ševre ir izmantojams ne tikai smērēšanai uz maizes, bet arī desertu, siera kūku gatavošanā. “Tas ir lieliski, ka Rīgas plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības atbalsta centrs parūpējas, lai mazos ražotājus celtu saulītē. Atbalsts kopīgai dalībai tik lielā pārtikas izstādē mazajam uzņēmējam ir liela iespēja, jo es pati diez vai saņemtos šeit viena nākt un rādīt savu produktu. Ikdienā vairāk sadarbojos ar restorāniem, bet šādi par mums uzzina vairāk,” pārliecināta Sanita Pāne-Janevica.

Jūrmalā top augu pulveri eksportam

Jūrmalas uzņēmums “JanisFarm” piedāvā gardus un augstvērtīgus ogu, dārzeņu, jūras augu pulverus, iepazīstinot ikvienu ar šiem bioloģiskajiem produktiem, kas garšas, veselīguma un kvalitātes ziņā tiek vērtēti ļoti augstu. Uzņēmuma īpašnieks Joric Duys stāsta, ka viņu uz Latviju pirms septiņiem gadiem atveda mīlestība, viņš šeit ir iedzīvojies un paralēli pavāra darbam, svētku galdu organizēšanai sācis ražot dažādus ēdienam paredzētus augu pulverus, ko pārsvarā eksportē. Viņa darbu iepazinuši un novērtē arī labākie Latvijas šefpavāri. No kaltētajiem augiem iegūtos pulverus pamatā izmanto, lai radītu ēdienam dažādas krāsas. Lai saražotu aptuveni 60 dažāda veida augu pulverus, apmēram 90% izejvielas tiek iegādātas Latvijā, importēti tiek tikai jūras augi.

Gadā nepilnas divas nedēļas čiekuru vākšanai

Olaines novada saimniecība Mr.Cone no čiekuriem ražo pārtikas produktus un uztura bagātinātājus veselības veicināšanai: uzņēmuma piedāvājumā ir priežu čiekuru sīrupi, ievārījums, čiekuru sukādes, priežu ziedputekšņi. Saimniecei Inesei Olštremai atbildīgākais brīdis gadā ir pagūt aptuveni divās nedēļās, kamēr jaunie priežu čiekuri ir vajadzīgajā briedumā, pagūt tos savākt pārstrādei. “Visi šie produkti ir spēcinoši, stiprina veselību. Liela daļa no jaunās ražas ir jau sagatavota pārdošanai. Šādi strādāju jau sešus gadus un esmu atklājusi visdažādākās nianses, lai viss izdotos labs un gards, piemērots katrai paaudzei. Sākām vārīt virtuvē, bet vēlāk izbūvējām telpu ražošanai. Līdz ar to varējām piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu,” pieredzē dalās Inese Olštrema.

Atjauno Turkalnes muižas ēkas un brūvē alu

Ikšķiles novadā esošā Turkalnes Muižas klēts aicina nobaudīt alu, sidru, kā arī atbraukt pie sevis, ļauties svinīgai noskaņai savās viesmīlīgajās telpās. Turkalne atrodas 5 km no Ogres, un Kaspars Bramanis ir gandarīts, ka pirms 7 gadiem īpašumā izdevies iegūt 6 Turkalnes muižas saimniecības ēkas. Pirmā atjaunošanu piedzīvojusi klēts, kurā ir alus brūzis, degustāciju darbnīcas, telpas konferencēm un citiem lielākiem saviesīgiem pasākumiem. Muižas kompleksa vēsture ir ar sešu gadsimtu vēsturi, un savulaik to nomājusi arī Rīgas pilsēta. Kaspars Bramanis lepojas, ka šodien var piedāvāt gan tumšo, gan gaišo nefiltrēto alu, kam piešķirti interesanti nosaukumi kā Virpulis, Turkalnes velns, Purva bridējs u.c. Saimniecībā gatavojas ražot arī bezalkoholisko alu. Vēl šeit tiek ražots ābolu un ābolu – rabarberu sidrs. Saimniecība iekļauta arī Latvijas lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” izveidotajā Sidra ceļā. 

Šogad rada pirmo alus darītavu Siguldā

Kussh Brewerry ir Siguldas alus darītava, kuras komandu veido trīs alus cienītāji, piedāvājot 8 alu veidus, un izstrādā aizvien jaunus, tiek strādāts arī pie jaunu bezalkoholisku produktu izveides. “Esam vairāki līdzīpašnieki, kuri Kussh Brewerry alus darītavu atvērām gada sākumā. Sabrūvējām tik daudz, lai tagad sāktu iepazīstināt cilvēkus ar mūsu alu, top arī bezalkoholiskie dzērieni. Komandā katrs esam spēcīgi savā jomā, līdz ar to bizness labi iet uz priekšu un priecājamies pirmo reizi būt arī izstādē “Riga Food 2020”. Siguldā esam pirmā alus darītava un ceram uz pilsētas tūristu interesi par mūsu alu. Sanāca tā, ka kopā ar līdzīpašniekiem pasēdējām, padomājām un sapratām, ka alus darīšana ir tas, ko varam kopā mēģināt. Interesanti, ka arī alus darītavas nosaukums radās šādā pasēdēšanā līdz rītam, kad mums jau nāca aizrādīt: “Kuš!” Tā izlēmām šo vārdu iekļaut nosaukumā,” atklāj viens no Kussh Brewerry līdzīpašniekiem Kārlis Ļubka.

Administratores darbu nomaina pret maizes cepšanu

“SimMaize” no Mārupes novada piedāvās radoši ceptu dabīgā ierauga maizi.

Katrs kukulītis ir pilns ar saulainu sveicienu no nātrēm un gārsas, veselību no kaņepēm. Kukulīši iederas gan smalkās svinībās, gan piknikā, gan brokastu galdā. “SimMaize” tiek cepta nu jau četrus gadus un ir kļuvusi par iemīļotu ēdienu mārupiešiem. “Manis ceptā dabīgā ierauga maizīte ir cepta radoši, tajā ir pievienoti kviešu, rudzu milti un auzu pārslas. Piedevās savai divu veidu maizītei lieku nātru pulveri, kurkumu, kaņepju sēklas u.c. Cepu savas virtuves cepeškrāsnī. Tā kā neko īpašu nevajag, galvenais lai ir gribēšana cept! Ja kaut ko dari no sirds un patiesi, ieliec visu sevi, noteikti izdodas! Savulaik strādāju algotu administratores darbu, bet mājās aizrāvos ar maizītes cepšanu, ar ko cienāju ģimeni, draugus, kaimiņus. Kādā brīdī sapratu, ka šī var būt mana pamatnodarbošanās – jokoju, ka esmu kļuvusi par ēdiena entuziasti. Pēc izglītības esmu kultūras menedžere un zināšanas, pieredze, mana izdoma palīdz arī maizīti atraktīvāk pārdot – pati fotografēju, esmu aktīva sociālajos tīklos, veidoju noformējumu u.tml. Piemēram, klientiem patīk “SimMaize” veidotā dāvana – burciņa ar maizes sastāvdaļām, recepti, atliek mājās tikai pieliet siltu ūdeni un cept. Mārupes novads mani deliģēja izstādei, par ko esmu lepna! Šeit ir iespēja iepazīties ar kaut ko jaunu un neredzētu,” secina “SimMaize” saimniece Simona Ģērmane.

Babītē izmanto bagātīgās mežrozīšu receptes

Babītes pagasta Ingas un Gunta Gobzemju ģimenes uzņēmums “Mežrozītes” sirdslieta ir pašu rokām izaudzētas, izlolotas un pārstrādātas mežrozītes. Mežrozītes.lv – tie ir Latvijā ražoti 100% dabiski produkti no mežrozītēm. Mājražošanas uzņēmums nodarbojas ar mežrozīšu audzēšanu un  ogu pārstrādi – ievārījumos, sīrupos, tējās, konfektēs, pulverī, zefīros. “Tapis arī Mežrozīšu namiņš, uz kurā aicinām viesoties tūristus, ir dažādas nodarbes, cienājam ar saražoto, kurā ir ļoti daudz C vitamīns. Mežrozītes audzējam Īvandes pagastā pie Kuldīgas, bet pārstrādājam Babītes pagastā. Pārsvarā visu ražojam no mežrozīšu ogām, tikai rožūdeni no ziedlapiņām. Lielākā daļa no mūsu receptēm ir izstrādātas Dobelē, augļkopības institūtā. Vērtīgi izstādē satikties arī ar citiem ražotājiem un parunāties,” atklāj saimnieks Guntis Gobzemis.

Cenšas pagūt nodrošināt visus C vitamīna gribētājus

Ogres novada bioloģiskā saimniecība “Mētras" prezentēja zīmolu “Mētru gardumi’’. Šīs zemnieku saimniecības Ciemupē saimnieki Iveta un Uldis Širaki jau trīs gadus audzē krūmcidonijas, rabarberus, ķirbjus – tos pārstrādājot, rada patiesi gardas lietas. “Cidoniju audzēšana, novākšana, griešana, pārstrāde, fasēšana – tas viss ir roku darbs, turklāt tas viss paralēli mūsu algotajam pamatdarbam! Priecājamies, ka izdodas radīt produktus, kuros C vitamīns ir trīs reizes vairāk nekā citronos. Esam jauna saimniecība un gandarījums, ka nu jau sākušas ražot pirmās mūsu stādītās cidonijas. Cilvēki mūsu darbu novērtē – tā tikai paspējam saražot tik, cik tiek pieprasīts. Lieliski, ka varam piedalīties izstādē un parādīt jaunākos ražojumus,” saka “Mētru” saimnieks Uldis Širaks.

Arī ar 20 bišu saimēm var izveidot zīmolu

“Balandiņu medus” ir mazs Salaspils novada ģimenes uzņēmums, kura saimnieki Arturs un Baiba Balandiņi jau trešo gadu nodarbojas ar biškopību, bet pirmo gadu pārstāv zīmolu "Balandiņu medus". Medus un ziedputekšņi galvenokārt tiek iegūti Salaspils novadā, daļa no tiem arī Doles salas dabas parka teritorijā. “Mums interesants ir griķu medus, zeltslotiņu medus u.c., tāpat dažādi putotie medus maisījumi ar dažādām garšvielām, ogu pulveriem. Šo darbu veicam ar speciālu aparātu, un medus šādi saglabā maigu, vijīgu konsistenci. Dravā vairāk strādā saimnieks Arturs, bet es atbildu par pārdošanu un mārketinga aktivitātēm. Mums ir gandrīz 20 bišu saimes, nesam pilnu atbildību par savu produktu, tāpēc droši medum izvēlējāmies nosaukumu “Balandiņu medus”. Ļoti laba iespēja piedalīties šādā izstādē un no mūsu puses vajadzēja tikai tik, cik atbraukt, skaisti visu izkārtot ekspozīcijā un tikties ar cilvēkiem. Viņiem ļoti patīk, ka dzīvē var aptaustīt, pagaršot, izprasīt interesējošo, internets nevar visu aizstāt,” pārliecināta Baiba Balandiņa.

Lielvārdē gaida ciemos medus interesentus

Savukārt Lielvārdes novada ģimenes uzņēmums “Lūšu drava” piedāvāja daudzveidīgu un plašu produktu klāstu: gan biškopības klasiku – dažādu ziedu medu, ziedputekšņus un bišu maizi, gan arī dažnedažādus gardumus – medu ar sēklām, riekstiem, mandelēm, upenēm, cidonijām, smiltsērkšķiem u.c. Lelde Lūse, izrādot saimniecībā sagatavoto, stāsta: “Medus šogad no mūsu 35 saimēm bija diezgan daudz un esam saražojuši dažādus produktus, sapildījuši skaistās burciņās, kam liels pieprasījums būs ap Ziemassvētku laiku. Jau gadu saimniecībā uzņemam arī tūristus, vadām medus nodarbības. Prieks, ka pamazām arī skolas sāk pieteikt klašu ekskursijas. Mana vīramāte Līga Lūse biškopībā darbojas jau gandrīz 50 gadus, līdz ar to mums visiem ir vērts no viņas mācīties. Pati drīz pabeigšu arī biškopības kursus un priecājos, ka varu darīt tik skaistu darbu! Reizēm ir jāiespringst, lai visu paveiktu, bet ir brīži, kad ir pavisam mierīgi un varu vairāk laika veltīt citām lietām. Priecājos, ka mūs uzaicināja piedalīties izstādē un redzu, ka būs daudz jaunu iepazīšanos.”

Lielākā interese no Salacgrīvas tūristiem

“Ledus oga” no Salacgrīvas Rīgas plānošanas reģiona ekspozīcijā izstādē “Riga Food 2020” piedāvāja dažādu garšu saldējumus un sorbertus. “Jau ceturto gadu saldējumu gatavojam no svaigpiena, sorbertus no sulas, pamazām pieaug pieprasījums. Vasarā mūsu saldējumu ir iecienījuši tūristi, organizējam degustācijas. Dodamies arī uz tirdziņiem, pasākumiem. Tālākais esam aizdevušies uz Nākotni, Jelgavas novadā. Interesanti, ka katrā vietā cilvēkiem garšo cita veida saldējums vai sorberts,” pieredzē dalās saimniece Līga Ozola.

Pircējs meklē īstu garšu

No Salacgrīvas ar gaļas kūpinājumiem, putraimdesām bija ieradusies arī mājražotāja Edīte Stalte. Uzņēmums kūpina speķīti, putraimdesas, cauraudzīti, sāla speķi, kā arī cep dažāda veida maizi bez rauga. “Pircējs meklē īsto garšu, lai mazāk sāls, lai vietējās izejvielas, kā arī mēs gatavojam. Mēs sacepam un sakūpinām produkciju tā, ka visu pārdodam vienā dienā – vakar Salacgrīvā, šodien Rīgā! Tagad zinu kas un kā notiek izstādē “Riga Food”, kur, lai arī braucam tirgoties dažādos gadatirgos, āra pasākumos pa visu Latviju, nebijām iedomājušies līdz šim pabūt,” atzīst saimniece Edīte Stalte.

Pandēmija liek meklēt jaunus pārdošanas ceļus

SIA Soira Ādažos jau septīto gadu nodarbojas ar piena pārstrādi, ražo aptuveni 20 veidu cietos un mīkstos sierus, kurus piedāvā arī Latvijas restorāniem. Sierus iecienījuši arī ārzemju tūristi. “Vasarā ļoti populāri ir mīkstie sieri, tagad izstādē atvedām parādīt cietos sierus. Līdz šī gada pavasarim vairāk nekā 90% no mūsu sieriem iepirka restorāni svinību vajadzībām, bet COVID-19 dēļ viņu darbība samazinājās, un arī mēs meklējam jaunas siera pārdošanas iespējas. Patīkami arī, ka daudzi klienti mums ir zvanījuši ar vēlmi iegādāties Soira sieru, jo restorāna viesmīlis zinājis pastāstīt par mums. Izstādē ļoti daudz stāstām par mūsu sieru, daudz runāju angliski, jo ir interese no Lietuvas, Igaunijas uzņēmējiem. Mēs esam ļoti pateicīgi, ka Ādažu novada dome mūs izvirzīja piedalīties izstādē! Sadarbība ar Rīgas plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības atbalsta centru, gatavojoties izstādei, bija fantastiska,” tā SIA Soira saimniece Inga Āriņa-Vilne.

Ropažu palija nākamajā rītā Helsinkos

Izstādē bija pārstāvētā arī Ropažu novadā audzētā un gatavotā Bluecircle.lv (Zivsuzledus.lv) arktisko paliju produkcija. Notika arī šo zivju filēšanas un sagatavošanas meistarklase. “Zivis tiek audzētas recirkulācijas tipa audzētavā, kas Baltijā ir mūsdienīgākā, un zivis šeit no ikra izaug aptuveni pusotrā gadā. Pamatā paliju pārdošana orientēta uz ārzemēm, bet COVID-19 ierobežojumu dēļ arī zivju cienītājiem Latvijā radusies iespēja tās regulāri iegādāties, kā arī nogaršot vairākos restorānos. Viss tiek organizēts tā, ka, piemēram, ja no rīta 1-1,2 kg smagā zivs noķerta Ropažos, tad nākamajā rītā tā jau ir speciālā pakojumā uz ledus sasniegusi ēdājus Helsinkos. Protams, Latvijā piegādes laiks ir vēl īsāks,” apstiprina uzņēmuma Bluecircle.lv vadītājs Lauris Apsis. 

Alkšņu malka un roku darbs

Kūpinātu zivju produkciju piedāvāja Engures novada Lapmežciema uzņēmums IK Reinis B, un saimniece Alla Bečere lepojas, ka to kūpina ar sausu alkšņu malku. Pati joko, ka saimniecības vienīgais darba instruments ir R2 jeb pašu divas rokas. Baltijas jūra esot diezgan tukša, ziemā var cerēt uz salakām, stintēm, agrā pavasarī uz reņģēm, vasaras vidū kādu lucīti. Līdz ar to zivis tiek iepirktas arī citviet, lai piedāvājums būtu plašāks. Pēc Allas Bečeres vērojumiem lielai daļai cilvēku garšo zivis, pati tās kūpina un diendienā ēdot jau 22 gadus: “Biju pārsteigta un gandarīta, ka Engures pašvaldība mūs ieteica dalībai izstādei. Tas ir liels pagodinājums, ka vietējiem garšo mūsu produkcija. Neviens eiro nav vērtāks kā labs vārds par paveikto! Prieks satikt arī citus Rīgas reģiona ražotājus. Ikdienā gan pati uzņemu tūristu grupas, gan braucu pie citiem ražotājiem, tādēļ daļa bija man jau pazīstama.”

Kazu saldējuma ballītes Limbažu pusē

Limbažu novada ZS “Virbotnes” saimniece Modra Puisīte piedalījās “Riga Food” izstādē otrreiz - viņa audzē gandrīz 100 kazas, no to piena gatavo sierus, saldējumu un uzņem tūristus. Jautāta, kādi jaunumi nākuši klāt šogad, Modra Puisīte atklāj, ka tagad rūpīgi izvēlas, kuros lielos pasākumos piedalīties tirgoties, toties daudz vairāk uzņem tūristus “Virbotnēs”. Saimniece atzīst, ka ne reizi vien apmeklētāji atsaukušies uz to, ka izstādē viņu pamanījuši un vēlējušies apciemot. Šogad tūristu braucot tik daudz kā nekad agrāk! Netrūkstot pieprasījums arī kazu saldējuma ballītēm, ko iecienījuši mazākie viesi. Vēl viens jaunums ir, ka Modra Puisīte kā bioloģisku produktu sertificējusi kazas sieru grieķu salātiem, kā arī sākusi ražot saldējumu. Saimniecei jau jauni plāni padomā, un varbūt nākamgad produkcijas klāstu papildinās arī cietie sieri.

Olainē būs arī ķiploku alus

Šogad jaunumus sagādājuši arī “Ķiploku pasaule” mājražotāji no Olaines novada, kuri audzē un pārstrādā ķiplokus, kā arī audzē citus dārzeņus un ogas, kas tiek savienotas ar ķiploku.  Ja līdz šim no aptuveni 20 ražojumiem TOP produkts bija aveņu, ķiploku mērce, tad tagad labs papildinājums ir jaunums smiltsērkšķu, ķiploku mērce. Saimniece Antra Zeiliņa lepojas ar vēl vienu jaunumu – ķiploku pirts uzlējumu, kas pirtī darbojas arī kā inhalācija. “Esam uzrakstījuši projektu, ar kura palīdzību varēsim atvērt arī nelielu ķiploku alus brūzi. Ķiploki aug aptuveni hektārā, bet kopā zeme mums ir 6 ha un izaudzējam vēl citas vajadzīgās piedevas. Stādām, noņemam, pārstrādājam ķiplokus ar rokām. Šogad bija ļoti labs ķiploku gads, noņēmām brangu ražu! Daudzi brauc pie mums skatīties saimniecību, degustē dažādos ķiploku produktus. Ciemiņus cienājam ar ķiploku krēmzupu un tēju. Reti kad sanāk izbraukt pārdot citviet, bet vairāk ietirgojam savā interneta veikalā. Prieks iepazīties ar citiem mazajiem ražotājiem, paskatīties, kādas vēl ir garšas mūspusē. Piedalījos arī pērn, un vēlāk daudzi atbrauca ciemos, jo bijām šeit iepazinušies, biju iedevusi bukletu ar kontaktiem. Tāpat bija jauni klienti, kuri vēlējās iegādāties Ziemassvētku, Jāņu, dzimšanas dienu u.c. dāvaniņas,” par klientu interesi gandarīta Antra Zeiliņa.

BBQ gaļa ir pieprasīta

Savukārt Riga BBQ gatavo īpaši izlasītas, karsti kūpinātus Texas-Style BBQ cūkgaļas un liellopa gaļas ribiņas un brisket. Gaļa ir īpaši izvēlēta no Austrālijas un Skotijas, tiek atlasīti labākie gaļas gabali, kuri vēlāk kļūst par gastronomisko brīnumu. Gaļa tiek marinēta garšvielās un kūpinātavā gatavojas 18 stundas.


Avots: Uzņēmējdarbības atbalsta centrs

TN - 3486
Izaicinājums

Izaicinājums "Mežtaka zelta rudenī"

Zelta rudens jau ierodas Latvijā - dodies tam līdzi! Lai izbaudīto skaisto rudeni, pievienojies Endomondo izaicinājumam "Mežtakas pārgājieni Zelta rudenī.

Lauku Ceļotājs

Vitamīnu kūre SPA viesnīcā Ezeri, Siguldā

Vitamīnu kūre SPA viesnīcā Ezeri, Siguldā

Vitamīnu kūre. 1 nakts 2 personām standarta numurā, brokastis, spa atpūta, nūjošana

EUR 190 | Estravel Latvia

Dienas SPA Baltic Beach Hotel

Dienas SPA Baltic Beach Hotel

Dodieties nelielā atvaļinājumā uz Baltic Beach Hotel un izbaudiet dienas SPA atpūtu – enerģijas atgūšanai un relaksācijai.

EUR 29 | Estravel Latvia

Valsts svētkiem veltīti pasākumi Valmierā

Valsts svētkiem veltīti pasākumi Valmierā

No 11. līdz 18. novembrim Valmierā norisināsies valsts svētkiem un Latvijas 102. gadadienai veltīti pasākumi, piedāvājot plašu svētku programmu.

Valmieras Tūrisma informācijas centrs

Pieprasītākais brančs Pārdaugavā!

Pieprasītākais brančs Pārdaugavā!

Katru svētdienu no 11:00-14:00 – brīvdienu vēlās brokastis. Tagad nedaudz savādākā formātā, kur ēdiens tiek servēts pie galda.

EUR 19 | Hercogs Mārupe

SPA brīvdienas

SPA brīvdienas "Rudens valsis"

Izbaudiet mierpilnu un lutinošu atpūtu Jūrmalā. Nakšņošana, bagātīgas brokastis un SPA programma pēc izvēles.

EUR 189 | Baltic Beach Hotel & SPA

SPA brīvdienas diviem. Atpūta Jūrmalā

SPA brīvdienas diviem. Atpūta Jūrmalā

1 nakts 2 personām Classic kategorijas numurā, brokastis un Prosecco, izvēlētā spa programma – Dzintars, Medus vai Zelts

EUR 189 | Estravel Latvia

Valmieras Restorānu nedēļa

Valmieras Restorānu nedēļa

No 7. līdz 14. novembrim Valmierā norisināsies gardēžu iecienītā rudens Valmieras Restorānu nedēļa.

Valmieras Tūrisma informācijas centrs

BalticTravelnews.com
+371 26551169
info@travelnews.lv