Starpdisciplināra konference “Agrārajai reformai – 100” - tiešsaistē

Arta Skuja | 2020.10.14

Sakarā ar Covid-19 pastiprināto izplatību Latvijā, 15. oktobrī Turaidas muzejrezervāta organizētā starpdisciplinārā konference “Agrārajai reformai – 100” notiks tiešsaistes režīmā un tai sekot līdzi aicināts ikviens interesents Turaidas muzeejrezervāta Facebook profilā: https://www.facebook.com/turaida.muzejs

Konferences programmā iekļauta arī grāmatas “Materiāli Latvijas agrārās reformas vēsturei” (1929) atkārtotā izdevuma atvēršana. Atkārtotā izdevuma mērķis ir sniegt iespēju sabiedrībai iepazīties ar pirmavotiem, kas raksturo sarežģītos apstākļus, kādos jaunajai Latvijas valstij nācās izstrādāt agrāro reformu. Plkst. 12.00 virtuāli būs iespēja iepazīties ar Turaidas muzejrezervāta sagatavoto izstādi “Latvijas agrārajai reformai – 100”.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Jūgendstils Liepājā

Liepājā pirmos jūgendstila manierē ieturētos namus sāka būvēt 20. gs. sākumā. Kopumā mūsdienās apzinātas ap 70 jūgendstilam piederīgu ēku.

Liepājas reģiona TIB

Turaidas muzejrezervāta direktores vietniece zinātniskajā darbā Vija Stikāne: “ Konferencē tiks runāts par tēmām, kas pētītas jau ekspozīcijas “Ceļā uz Latvijas valsti. Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis” izveides procesā. Jaunā ekspozīcija, kas atvērta 2019. gadā, sākas Vidzemes klaušu muižā 19. gadsimta sākumā, kas nevarēja pastāvēt bez dzimtzemnieku, no 1819. gada – klaušinieku darba. Ekspozīcijā aptvertais laika posms arī noslēdzas muižā – bet jau brīdī, kad Latvijas Republikas Agrārās reformas gaitā muižas tika likvidētas un sadalītas jaunsaimniecībās. Tas bija viens no pirmajiem politiskajiem lēmumiem jaundibinātajā republikā – veikt diezgan radikālu, mūsdienās pretrunīgi vērtētu īpašumu nacionalizāciju.  Agrāro attiecību radikālo risinājumu nevar izprast bez iedziļināšanās vēsturiskajā kontekstā, sociālo attiecību būtiskajās izmaiņās. Konferencē diskutēsim arī par agrārajām attiecībām, sākot no muižu izveides laikiem vēlajos viduslaikos līdz mūsdienām, akcentējot neatkarības atgūšanas laiku 20. gadsimta 90. gados, kad pēdējo reizi radikāli mainījās zemes attiecību tiesiskais regulējums.

Vēsturiski agrārās attiecības bija cieši saistītas ar sabiedrības hierarhiju, tās noteica pārvaldes institūciju formu, sociālo struktūru un lielā mērā arī vērtību skalu. Mūsdienās mēs dzīvojam arvien urbanizētākā sabiedrībā, tomēr vēl joprojām valsts ir zeme. Teritorija ar iedzīvotājiem, kuru uzticība valstij un tiesību sistēmai ir milzīgs politisks kapitāls”.

KONFERENCES PROGRAMMA

2020. gada 15. oktobrī

Tiešsaistē – https://www.facebook.com/turaida.muzejs

10.00–10.20                           Grāmatas “Materiāli Latvijas Agrārās reformas vēsturei” atkārtotā izdevuma atvēršana (video)

10.20–12.00                             1. sesija – Agrārā reforma pirms 100 gadiem

Edgars Ceske, Dr. hist.           Agrārā reforma un nacionālais valstiskums: Latvijas piemērs Eiropas jauno valstu kontekstā

Tālis Pumpuriņš, Dr. hist.       Latvijas valsts dibinātāji un Agrārā reforma: personālijas, attieksme, konflikti

Elīna Grigore-Bāra, Dr. iur.    Agrārās reformas tiesiskie izaicinājumi

Uģis Niedre, Dr. hist.              Agrārā reforma un kultūrainava

12.00–12.15                            Iepazīšanās ar  izstādi “Latvijas agrārajai reformai – 100”

12.15 – 13.00                          Pārtraukums

13.00–14.30                            2. sesija – Zemes reformas un agrārais jautājums Latvijas vēsturē

Gvido Straube Dr. hist.           Agrārās attiecības 17.–18. gadsimtā

Jānis Šiliņš Dr. hist.                1817.–1920. gads: laikmets starp divām radikālām agrārajām reformām

Gatis Krūmiņš, Dr. hist.          Priekšnosacījumi agrārajai reformai Latvijā neatkarības laikā (1988–1996)

Ilma Čepāne, Dr.iur.               Zemes reformas īpatnības pilsētās pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas

14.30–15.00                            Diskusija, konferences noslēgums