TOP10 apskates vietu Cēsu pusē

Santa Mieriņa | 2020.11.07

Mūsdienās svarīgi ir rūpēties par drošību, bet nedrīkst arī aizmirst par ceļošanu. Šeit desmit ieteikumi, ko apskatīt, ja dodaties ceļojumā uz Cēsu pusi.

1.    Cēsu Pils komplekss

Raksts turpinās pēc reklāmas

2025. gada UEC Eiropas BMX čempionāts

No 10.-13. jūlijam Latvijas BMX galvaspilsēta Valmiera atkal nonāks Eiropas uzmanības centrā — Valmiera uzņems 2025. gada Eiropas BMX čempionātu.

Valmieras novada Tūrisma pārvalde

Cēsīs atrodas iespaidīgākās un vislabāk saglabājušās viduslaiku pilsdrupas Latvijā. Viduslaiku pilī ar sveču lukturīšiem dodoties pa mūra kāpnēm, var iejusties seno laiku ļaužu dzīvē, arī apmeklēt cietumu.

Dažu soļu attālumā no viduslaiku pils atrodas Jaunās pils, kas bijusi Grāfu fon Zīversu dzimtas nams. Pils tornis ir īstā vieta, kur baudīt pilsētas panorāmu.  Pilī savu mājvietu radis arī Cēsu vēstures un mākslas muzejs, kur skatāma Latvijas karogam veltīta izstāde. Cēsis ir īpaša ar to, ka ir Latvijas karoga šūpulis. Pirmo reizi sarkanbaltsarkanais karogs pieminēts vecākajā Livonijas atskaņu hronikā.

Tiek piedāvātas dažādas tematiskās ekskursijas ar gidiem pa pils kompleksu un pilsētu: https://cesupils.lv/apmeklejiet-mus/

Darba laiks no 1. novembra: P., O. slēgts ; T.-Sv. 10.00-17.00

2.    Cēsu pils parks

Pils parks ir Cēsu krāšņākais parks un iecienītākā atpūtas vieta gan vasarā, gan ziemā. Kā vietējiem iedzīvotājiem, tā pilsētas viesiem ir iespēja vērot baltos gulbjus un pabarot pīles. Parka aizsākums meklējams 1812. gadā, kad Zīversu ģimene sāka veidot parku atbilstoši tā laika modē nākušajiem ainavu parkiem kā ģimenes atpūtas vietu ar promenādēm.  Parkā iekļāva Riekstu kalnu, bet līdzās esošās pilsdrupas un to spoguļattēls dīķī radīja nepieciešamo romantisko noskaņojumu. Parks atrodas 22 m zemāk par Jaunās pils laukumu, tādēļ no laukuma puses apmeklētājus parkā ieved varenas šūnakmens kāpnes, kuras rotā tematiskas bērnu figūras.   Pieejams visu gadu.

http://turisms.cesis.lv/ko-redzet/vesture/cesu-pils-parks

3.    Cēsu Vecpilsēta

Viduslaikos ap Cēsu pili un baznīcu, cieši viena pie otras sablīvētas, uz visām pusēm veidojās šauras, līkumotas ieliņas ar amatnieku un tirgotāju namiem. Lai arī karadarbības un neskaitāmo ugunsgrēku rezultātā pilnībā zudusi Cēsu viduslaiku apbūve, pilsētas vēsturiskais centrs savu viduslaiku plānojumu līdz šodienai ir saglabājis gandrīz neizmainītu. Šobrīd vecpilsētā aplūkojams vairākums no Cēsu vēsturiski un arhitektoniski izcilākajiem namiem, kā piemēram, 13.gs. beigās celtā Sv. Jāņa baznīca, Rātsnams, Tirgotāju nams, Harmonijas nams un Princešu nams. To un citu ēku pirmajos stāvos atrodas nelieli veikaliņi un radošuma piepildītas dažāda veida darbnīcas. Nami mijas ar unikāliem pagalmiņiem, skvēriem un laukumiem - Rožu laukumu, Vienības laukumu, Līvu laukumu un citiem vēsturiski nozīmīgiem objektiem. Pieejami tematiski maršruti individuālajām pastaigām pa vecpilsētu: latviešu valodā- https://ej.uz/Cesu-vecpilseta un angļu valodā- https://ej.uz/the-old-town-of-Cesis ; Ekskursijas ar gidu pa vecpilsētu iespējams pieteikt zvanot uz tel. 26576111

4.    Veselīgo našķu radītava "Labas Saknes"

Pieejama darbnīcas apskate, stāstījums par dārzeņu nozīmi uzturā, produktu tapšanas stāts. Burkānu sulas un dārzeņu čipsu degustācija. Apmeklējums iepriekš jāpiesaka. Viesošanās vienam cilvēkam izmaksās 6 EUR. Vizītes ilgums – 40-60 minūtes. Tāpat var našķus gatavot pats un paņemt līdzi arī pašu gatavotās konfektes. Cena vienam cilvēkam – 9 EUR. Ilgums – 1-1,5 stundas.Vairāk informācijas šeit.

5.    Sveču ražotne "Laureta Candles"

Apmeklējot sveču darbnīcu, var redzēt kā no dažādiem vaskiem top sveces, kā arī tās iegādāties. Jau kopš pašiem pirmsākumiem šīs sveces ir 100% roku darbs. Piesakoties privātai ekskursijai sveču darbnīcā, tās dalībniekiem ir iespēja pašiem pagatavot arī savu gaismas simbolu vai smaržtaureni.

Darbalaiks: P.-Pk. 9.00-17.00 ; Se., Sv. Slēgts

www.lauretacandles.com

6.    Kamieļu parks "Rakši"

Kamieļu parkā ''Rakši'' iespēja izbaudīt, kādas ir sajūtas jājot ar kamieli, aptaustīt alpakas kažoku un iziet relaksējošā pastaigā pa mežu kopā ar uzticīgo pavadoni lamu. ''Rakšos'' ir vairāk kā  80 ņipru un draudzīgu dzīvnieku, kurus var pabarot no rokas un nofotografēties kopīgā selfijā. Gadsimtā, kur lielu daļu informācijas mēs uzzinām no Google, šis ir lielisks veids, kā atslēgties no tehnoloģijām un ļauties dabiskam priekam, ko sniedz dzīvnieku klātbūtne un jaunu piedzīvojumu gars. Kamieļu parka “Rakši” teritorijā darbojas kafejnīca “Camel cafe”, kurā iespējams nobaudīt veselīgās kamieļpiena pankūkas. Aktuālais darba laiks tiek publicēts mājaslapā www.kamieli.lv

7.    Cīrulīšu dabas takas

Cīrulīšu dabas takas sniedz iespēju iedvesmojošā pastaigā izzināt skaistās Gaujas ielejas attīstību no ledus laikmeta līdz mūsdienām! Tās atklāj Gaujas upes un apkārtējās dabas attīstības vēsturi. Kā radusies upe? Kādi te bijuši senie augi? Kādi pirmie iedzīvotāji? Atbildes gūsi nesteidzīgā pastaigā pa šo teiksmaino vietu, kuru brauc apbrīnot cilvēki no visas pasaules.

Teritorijā ir trīs labiekārtoti vieglas pieejamības maršruti – 2,7 km un 3,5 km un 6,2 km gari. Pastaigas laikā apskatāmi aizraujoši dabas objekti: iespaidīgās Spoguļklintis (Cīrulīšu klintis) zīmīgi atspīd Gaujas vecupes ūdeņos, Dzidravots dos veldzējumu ikvienam, Līgavas alas teika kārtējo reizi pārliecinās par mīlestības spēku, bet Cīrulīšu ala tiek dēvēta arī par bezdibeni. Pieejams visu gadu bez ieejas maksas. Cīrulīšu dabas taku Gaujaslīču posms vijas pa mazajām ieliņām un taciņām gar Gauju, ļaus iepazīt dabas vērtības, biotopus, Latvijas Sarkanajā grāmatā ierakstītās augu sugas, koka arhitektūru un kultūrainavu. Te var baudīt visu četru gadalaiku krāšņumu Vidzemes pērles Gaujas krastos.

8.    Rūcamavots un Sarkanās klintis

Sarkanās klintis jeb Raiskuma iezis atrodas Gaujas labā pamatkrasta masīvā apmēram 0.5 km no vecās Raiskuma jeb Lieplejas kroga ēkas uz augšu pa Gauju. Klints stiepjas vairāku simtu metru garumā un ir sarkanā krāsā, tāpēc tos sauc par Sarkanajām klintīm. Klintīs redzamas plaisas, kas sašķeļ sarkanīgos iežus, radot neparastu dabas mākslas darbu. To virsma ir diezgan izrobota, kas veido klintīs nelielas alas un nišas. Klinšu smilšainā josla pārtrūkst vien vidusdaļā, kas sadala iespaidīgās klintis divās daļās. No klints izplūst vairāki avoti. Viens no tiem ir Rūcamavots, kas laužas ārā no zemes ar savdabīgu rūkoņu. Daudzi zinātāji brauc pēc Rūcamavota ūdens.

Sarkanās klintis ir aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis, atrodas Gaujas Nacionālajā parkā. Līdz avotam un tālāk gar klints apakšējo malu stiepjas labiekārtota taka, kuras sākumā ir neliela auto stāvvieta.

Klinšu takā iespējams aplūkot lielformāta gleznu izstādi, kuras mākslas darbi tapuši iedvesmojoties no Kārļa Skalbes pasakām.

9.    Ērgļu klintis

Varena, majestātiska siena, kas ceļas ārā tieši no Gaujas. Visiespaidīgākās klintis Gaujas ielejā, raksturīgas ar vienlaidu monolītu smilšakmens virsmu. Teika stāsta, ka atbalss pret šo klinti skanējusi kā ērģeles, tādēļ tās iedēvētas par Ērģeļu klintīm. Sākotnēji tās sauktas par Pieškaļu iezi, bet padomju gados pārdēvētas.

Klinšu siena ir 700 m gara, un 300 m apskalo Gauja. Pirmos 130 m veido līdz 22 m augsta, vertikāla smilšakmens siena, tālāk iezīmējas vairāki upē nedaudz ievirzīti izciļņi. Klintīs ir daudz lūzumu, vērojamas arī atsevišķu bloku slīdēšanas un nobrukumu veidošanās pazīmes. Ieža pakājē izveidojies vecupes ezeriņš. Klinšu rietumu daļa, kas atvirzās no Gaujas un slēpjas aiz kokiem, ir 21,5 m augsta. Lejasdaļā, kur klintis gandrīz beigušās un atkal pieiet pie upes, atrodas Ērgļu niša un avotiņi.

Ērgļu klintis ir viens no nozīmīgākajiem tūrisma objektiem Gaujas nacionālajā parkā, labiekārtots apskatei (skatu platformas, takas, kāpnes). No skatu laukumiņa virs klintīm paveras majestātiska ainava tālu pāri Gaujai.

10.    Līču-Laņģu klintis

Līču – Laņģu klintis ir aptuveni kilometru gara smilšakmens krauja Gaujas senlejas kreisajā krastā. Tā nav saskatām no upes, tomēr atrodas pavisam tuvu. Klints maksimālais augstums ir ap 30m. Klinšu apkārtnē ir ierīkota 7 km gara ērta pastaigu taka.

No Līču–Laņģu klinšu piekājes izplūst ap 20 avotu, kuru darbības rezultātā izveidojušās dažāda garuma alas un dažādu izmēru nišas. Lielā Laņģu ala, kas atrodas klinšu dienviddaļā, ir garākā (48 m) un no tās izplūst spēcīgs avots. 50 m ziemeļos no minētas alas atrodas Vidējā Laņģu ala (30 m kopgarumā), bet vēl 50 m tālāk ziemeļu virzienā – Mazā Laņģu ala (4,2 m). Līču–Laņģu klinšu ziemeļdaļā atradusies spēcīga avota veidota lielāka izmēra ala, kuras priekšdaļa pēc griestu nobrukšanas pārvērtusies savdabīgā aizā ar 8 m augstām, stāvām sienām. Aizas sānos izveidojusies savdabīga ala ar trīs ejām. Kopumā Līču – Laņģu klintīs ir astoņi lieli avoti un deviņas alas un nišas.

Līču-Laņģu klintis ir aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis, atrodas Gaujas Nacionālajā parkā.

Vairāk informācijas par objektiem meklē www.visit.cesis.lv