Izdots recepšu krājums «Latgales pavārgrāmata»

Inga Pudnika | 2021.04.10

Prast gatavot ēst – tā ir liela vērtība, jo ēdiens ir ne vien neatņemama ikdienas sastāvdaļa, bet arī svētki ir skaistāki un īpašāki, ja tajos ir klāts bagātīgs galds. Saimnieces tikušas cienītas un godātas jau izsenis. Visos laikos pavāri centās izdabāt ēdājiem, pasniegt īpašus ēdienus.

Uzlabojoties cilvēku dzīves apstākļiem, mainījušās ir arī kulinārās tradīcijas. Cilvēkiem ir pieejami visdažādākie produkti, garšvielas, piedevas. Recepšu klāsts ir tik bagātīgs, ka pavāriem ir krietni jānopūlas, lai virtuvē radītu ko jaunu un pārsteidzošu. Tādos brīžos der atskatīties pagātnē, atrodot tur lietas, ko pārņemt un no jauna iekļaut ikdienas ritumā.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Nāc un sāc spēlēt golfu!

Jau sen esi vēlējies apgūt golfa spēles pamatus, etiķeti un noteikumus, bet visu laiku gaidi īsto brīdi! Īstais brīdis ir pienācis!Iegūsti zaļo karti jau tagad.

EUR 180 | Jurmala Golf Club & Hotel

Mūsu senči negatavoja pārlieku izsmalcinātus ēdienus, bet viņi prata pagatavot sātīgu maltīti no tā, kas bija mājās izaudzēts un sarūpēts. Uz galda netrūka nedz gaļas ēdienu, kūpošu zupiņu, pankūku, nedz saldo ēdienu.  Šo ēdienu receptes ir mūsu kulinārais mantojums, kas mūsdienās kļūst aizvien pieprasītāks un ieņem stabilu vietu daudzās ēdienkartēs. Kulinārais mantojums – tas ir ēdiens ar stāstu, jo cilvēki, kas to gatavo, nereti vēlas arī izstāstīt, kā šis ēdiens gatavots viņu senču mājās. Caur šādu ēdienu tiek nodota pieķeršanās ne vien savai mājai un ģimenei, bet arī plašāk – Latgalei un visai Latvijai.

Saimnieču krājumos ir daudz recepšu, kuras nodot jaunajām paaudzēm. Recepšu krājumā “Latgales pavārgrāmata” ir apkopotas 227 receptes, kuras iesniedza 76 cilvēki no visas Latgales.  Tās ir receptes, kas mantotas no vecākiem, vecvecākiem, draugiem vai citiem līdzcilvēkiem. Grāmata sastāv no 2 daļām. 1.daļā ir apkopotas Latgales kulinārā mantojuma ēdienu un dzērienu tradicionālās receptes, bet 2.daļā - Krāslavas novada 5 pamattautību (latviešu, krievu, baltkrievu, poļu un ebreju), kas vēsturiski dzīvojušas šajā novadā, tradicionālo ēdienu un dzērienu receptes.

Lielo recepšu apkopošanas darbu paveica Krāslavas novada centrālā bibliotēka, kas ir arī Latvijas Bibliotekāru biedrības biedrs. Īpaši jāuzslavē bibliotekāres Žaneta Moiseja un Valentīna Moiseja, kuras ne vien apkopoja iesūtītās receptes, bet arī pagatavoja lielāko daļu grāmatā publicēto ēdienu. Viņām palīgā nāca pieredzējušas saimnieces un kulināres Vera Geiba, Janīna Fasoļa un Longina Moiseja. Pēc pagatavošanas ēdieni nonāca improvizētā foto studijā, kas bija ierīkota turpat lauku virtuves stūrī. Tur, katram ēdienam pieskaņojot atbilstošus aksesuārus, fotogrāfe Inga Pudnika veidoja fotogrāfijas, kas redzamas grāmatas lappusēs.

Starp visām receptēm ikviens var atrast ko vērtīgu un pieskaņotu savai gatavošanas manierei. Daudzi no ēdieniem noteikti jau ir zināmi, kāds varbūt retāk sastapts. Nereti viens un tas pats ēdiens slēpjas zem dažādiem nosaukumiem, jo katrā apdzīvotā vietā to mēdz dēvēt citādāk. Izejvielas visiem ēdieniem ir vienkārši sagādājamas, arī pagatavošanas gaita ir samērā vienkārša, svarīgākais – doties uz virtuvi ar patiku un gatavot ar mīlestību, sevišķi, ja tie gatavoti ēdieni no kulinārā mantojuma lādes. Lai izdodas gardi un sātīgi ēdieni!

Latgales pavārgrāmatu var lasīt digitālajā formātā portālā www.kulinaraismantojums.lv sadaļā "Mārketings". Pavārgrāmatas drukas versiju plānots nodod Latgales kulinārā mantojuma tīkla biedriem, ēdināšanas nozares uzņēmumiem, pašvaldībām un Tūrisma informācijas centriem, kā arī Latgales reģiona bibliotēkām, ēdināšanas jomas arodskolām, projekta BELLA CULTURE sadarbības partneriem un recepšu teicējiem.

Latgales reģiona un Krāslavas novada tradicionālās receptes ir apkopotas un Latgales pavārgrāmata izdota Latvijas - Lietuvas - Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas projekta Nr. ENI-LLB-1-016 “Kulinārā mantojuma un tradicionālo amatniecības prasmju saglabāšana un popularizēšana (BELLA CULTURE)” ietvaros. Projektu finansē Eiropas Savienība.