Iespēja apskatīt leģendāro fotogrāfiju «Latvijas valsts pasludināšana 1918. gada 18. novembrī»

Ingrīda Lukašēviča | 2020.11.21

Latvijas valsts 102. dzimšanas dienas svētku noskaņā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs piedāvā īpašo iespēju – ielūkoties leģendārajā lielformāta kolorētajā fotogrāfijā „Latvijas valsts pasludināšana 1918. gada 18. novembrī”. Fotomeistara Viļa Rīdzenieka iemūžinātais attēls ir vienīgā vizuālā liecība, kurā redzams mūsu valsts tapšanas brīdis – Latvijas Republikas proklamēšanas pasākums tagadējā Latvijas Nacionālajā teātrī (toreizējā II Rīgas pilsētas teātrī). Fotogrāfija ekspozīcijā būs apskatāma līdz 29. novembrim.

Ikdienā unikālā fotogrāfija tiek glabāta speciālā režīmā Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma telpās. Tikai reizi gadā – Latvijas valsts proklamēšanas svētku periodā – tā tiek eksponēta, sniedzot iespēju to apskatīt ikvienam interesentam. Laika gaitā fotogrāfija kļuvusi par Latvijas valsts neatkarības pasludināšanas simbolu.

Raksts turpinās pēc reklāmas

SPA brīvdienas Polijā

18.11. // Autobusu tūre: 2 naktis viesnīcā, puspansija, atpūtas piedāvājums, grupas vadītāja/gida pakalpojumi

EUR 240 | Estravel Latvia

No fotogrāfijas, pāri notikumiem un laikiem, uz mums raugās cilvēki, kas izloloja un veidoja Latvijas valsti. Gustavs Zemgals, Kārlis Ulmanis, Marģers Skujenieks, Jānis Akurāters, Miķelis Valters, Atis Ķeniņs, Pauls Kalniņš, Klāra Kalniņa, Bruno Kalniņs, Jānis Zālītis, Erasts Bite, Emīls Skubiķis, Staņislavs Kambala, Oto Nonācs, Edmunds Freivalds, Ernests Bauers, Nikolajs Svemps, Jānis Bērziņš, Eduards Strautnieks, Spricis Paegle, Dāvids Golts, Rūdolfs Benuss, Jānis Bergsons, Kārlis Kasparsons, Miķelis Bružis, Andrejs Petrevics, Kārlis Kuršēvics, Fricis Menders, Jānis Ampermanis, Vilis Gustavs Gulbis, Kārlis Vanags, Jānis Vārsbergs, Pēteris Murīts, Jūlijs Celms, Eduards Traubergs, Kārlis Albertiņš, Augusts Raņķis, Artūrs Žers ir tās personības, kuras „sastopamas”, aplūkojot nenovērtējamo attēlu.

Aizgājušais laiks ir paturējis noslēpumā, kādēļ Vilis Rīdzenieks (1884.–1962.) bija vienīgais fotogrāfs, kas piedalījās Latvijas valsts pašnoteikšanās pasludināšanas pasākumā, kā arī to, kādu apstākļu sakritības dēļ pasākumā tika veikta tikai viena fotofiksācija, tādejādi radot šo vienīgo vizuālo liecību.           

Lielformāta kolorēto fotoattēlu (128,5 x168 cm) Vilis Rīdzenieks izgatavoja 1920. gadu sākumā. Ar kolorētas retušas palīdzību meistars izcēla galvenās personas un Latvijas sarkanbaltsarkano karogu, tā panākdams melnbaltā uzņēmuma izteiksmību. Vairākus gadus lielā fotogrāfija ir greznojusi Viļa Rīdzenieka fotosalona "KLIO" skatlogu Vaļņu ielā.

Pēc Latvijas okupācijas, visus garos gadus, fotogrāfiju, maskētu, aizlīmētu ar papīru, slēpa Viļa Rīdzenieka ģimene. Un tikai 1989. gadā, pēc 49 gadiem, fotogrāfija atkal ieraudzīja dienas gaismu latviešu tautas trešās atmodas laikā – izstādē "Latvijas Laiks". Turpmāko notikumu rezultātā, pateicoties fotogrāfa Gunāra Janaiša un muzeja darbinieku rīcībai, Viļa Rīdzenieka atraitne Olga Rīdzeniece unikālo fotogrāfiju un tās negatīvu uzticēja Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam.

Apmeklējuma laikā Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja 16 zālēs iespējams apskatīt pastāvīgās ekspozīcijas „Rīgas vēsture”, „Latvijas kuģniecības vēsture”, „Sudraba kabinats”, „Martas Alberingas kabinets”, izstādes  „Doma muzejs Rīgā – templis zinātnei un mākslai”, „Reformācijai 500: Piemiņas medaļas Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja kolekcijā”, kā arī krāšņo muzeja jaunāko izstādi „Iļģuciema stikls”.

Muzeja darba laiks: pirmdienās, otrdienās: slēgts, no trešdienas līdz svētdienai: no 10.00 līdz 17.00. 18. novembrī muzejs būs slēgts.

Muzejs atgādina, ka apmeklētājiem no 13 gadu vecuma obligāti jāvalkā sejas maskas vai sejas vairogi (vizieri), kā arī, ka līdz 6. decembrim muzeju atļauts apmeklēt individuāli vai kopā vienas mājsaimniecības ļaudīm, ekskursijas nenotiek.

Muzeja plašajās ekspozīciju telpās tiek ievēroti, saistībā ar COVID19 pandēmiju noteiktie, epidemioloģiskās drošības pasākumi.  Aicinām apmeklēt muzeju droši, plašajās ekspozīciju zālēs baudot vēstures un mākslas klātbūtni!