Valsts svētku atzīmēšanai 18. novembrī Latvijas Nacionālais vēstures muzejs piedāvā digitālu programmu

Astrīda Burbicka | 2020.11.18

Saistībā ar valstī noteiktajiem vīrusa Covid-19 izplatības ierobežojumiem, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) šā gada 18. novembrī būs apmeklētājiem slēgts. Tomēr Latvijas Republikas proklamēšanas 102. gadadienā muzejs sabiedrībai piedāvā dažādas valstssvētku atzīmēšanas iespējas digitālā formātā, kas turklāt pieejamas no jebkuras vietas pasaulē.

-    facebook.com/LNVMuzejs

Raksts turpinās pēc reklāmas

Nīcgales Lielais akmens

Nīcgales Lielais akmens ir vislielākais pašreiz zināmais laukakmens Latvijā. Akmens garums ir 10,5 m, platums – 10,4 m, bet augstums – 3,50 m.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

-    no 18. novembra video formātā būs skatāms teatralizēts uzvedums „Latviju dibināsim rīt”. Tas veidots kā gidu – muzeja vēsturnieku – vadīts stāsts izstādē “Latvijas gadsimts”  par to, kā 39 delegāti no atšķirīgām politiskām partijām sarežģītos apstākļos pasludināja jauno Latvijas valsti. Izšķirošās, dramatiskākās un no mūsdienu viedokļa arī neparastākās valsts dibināšanas stāsta epizodes vēsturniekiem palīdz izstāstīt aktieri, kuri iejūtas dažādu 1917.–18. gada notikumu dalībnieku lomās. Teatralizētās etīdes veltītas gan Latviešu pagaidu nacionālās padomes dzimšanas aizkulisēm 1917. gada nogalē, gan Demokrātiskā bloka nelegālajām sapulcēm Rīgā vācu okupācijas laikā, tāpat tās rāda pretrunas Latvijas Tautas padomes tapšanas procesā 1918. gada 16.–17. novembrī un steigu, kādā 17.–18. novembrī bija jārisina ar valsts dibināšanu saistītie praktiskie jautājumi.

Latvijas valsts dzima trauksmainā laikā. Pirmais pasaules karš bija beidzies, tomēr Latvijā joprojām atradās vācu okupācijas varas iestādes, kas mēģināja ietekmēt tās politisko nākotni, bet no Austrumiem draudēja briesmas sociālistiskās padomju Latvijas idejas formā. Nacionālās patstāvības idejas aizstāvju rīcībā bija vien pāris nedēļu īss laika sprīdis 1918. gada novembrī, lai pasludinātu Latvijas Republiku un ņemtu zemes politisko likteni savās rokās.

Videoizrādē piedalās vēsturnieki Toms Ķikuts un Imants Cīrulis, aktieri Kārlis Anitens, Anna Šteina, Madars Zvagulis, ieraksts pieejams arī muzeja mājaslapā lnvm.lv un izstādes “Latvijas gadsimts” vietnē latvijasgadsimts.lv.

-    izmantojot tēmturi #Bermontiādesmaršruti, var uzzināt, kā Rīgas centrā un Pārdaugavā izskatījās tieši pēc Bermontiādes kaujām un iegūt 3 ieteicamo Bermontiādes izziņas maršrutu kartes.

-    youtube.com/LNVMuzejs

-    virtuālā izstādē var uzzināt Brīvības pieminekļa tapšanas stāstu pagājušā gadsimta 20.-30. gados:

https://www.youtube.com/watch?v=wftgsZ_IXEI.

-    emuzejs.lnvm.lv

-    videosižetā “1918. gads. Brīdis pirms Latvijas valsts”, kas izstādē “Latvijas gadsimts” ievada stāstu par Latvijas neatkarības pasludināšanu, var iepazīt politiskos, sociālos un militāros apstākļus pirms valsts dibināšanas;

-    kartoshēma "Varu maiņa Latvijā Neatkarības kara laikā” palīdzēs izsekot tam, kā mainījās Latvijas politiskās kartes krāsojums 1918.–1920. gadā.

-    latvijasgadsimts.lv/albums:

-    pāršķirstot Gadsimta albumu – Latvijas vēstures virtuālo attēlu panorāmu –, rosinām pievērst uzmanību citu lietotāju pievienotajiem attēliem par laikposmu no 1914.–1918. gadam un Neatkarības kara laiku (1918.–1920. gads), kā arī aicinām papildināt virtuālo albumu ar attēlus no savas dzimtas fotoarhīva.

Ar Latvijas Republikas pirmajiem soļiem tematiski saistīts arī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja vēsturnieku jaunākais veikums – sadarbībā ar AS “Latvijas mediji“ izdotā grāmata “Par Latviju. Lāčplēša Kara ordenis, tā kavalieri un Lāčplēša diena”. Izmantojot grāmatas nosaukumu kā meklētājvārdu, tīmeklī var lasīt intervijas, noskatīties videosižetus ar tās autoriem.