Ārkārtas stāvokļa ierobežojumi vairo atkritumus

Aija Caune | 2020.12.15

Lai mazinātu vienreizlietojamo pārtikas līdzņemšanas trauku patēriņa pieaugumu, aicina uz kafejnīcu doties ar savu pārtikas kārbiņu.

“Zaļā josta” vērš uzmanību uz to, ka dēļ ieviestajiem ierobežojumiem baudīt maltīti uz vietas, restorānos un ēdināšanas iestādēs dramatiski pieaudzis vienreizlietojamo plastmasas trauku realizācijas apjoms. Lai arī jau pašlaik ir pieejama virkne videi draudzīgu alternatīvu plastmasas vienreizlietojamiem traukiem, to lietošana ēdinātājiem rada papildu finansiālu slogu, tādēļ netiek plaši praktizēta. Lai mazinātu vides piesārņojumu ar pārstrādei nepiemērotu plastmasas atkritumu vienībām, “Zaļā josta” aicina uz ēdināšanas iestādēm doties ar savu daudzkārt lietojamo pusdienu kārbiņu.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Nāc un sāc spēlēt golfu!

Jau sen esi vēlējies apgūt golfa spēles pamatus, etiķeti un noteikumus, bet visu laiku gaidi īsto brīdi! Īstais brīdis ir pienācis!Iegūsti zaļo karti jau tagad.

EUR 180 | Jurmala Golf Club & Hotel

“Līdzņemamās pārtikas patēriņš pieaug visā pasaulē. Vienreizējas lietošanas trauki, ko izmanto pārtikas līdzņemšanai, ir ievērojams atkritumu avots, un tā ietekme uz vidi ir ievērojama to zemās pārstrādājamības dēļ. Latvijā būtu jāveicina videi draudzīgas prakses ieviešana attiecībā uz līdzņemamiem traukiem ēdināšanas uzņēmumos, tirdzniecības vietās, kā arī publiskos pasākumos, un jādomā par ievērojamu ietekmes mazināšanu uz vidi,” norāda “Zaļā josta” pārstāve Aija Caune.

“Normatīvie akti neaizliedz patērētājam ierasties tirdzniecības vietā ar saviem traukiem, ja vien tiek ievērotas “Labas higiēnas prakses vadlīnijas nefasētas pārtikas (ēdienu) tirdzniecībai”. Tomēr, lai tiktu ievērotas higiēnas normas, pārtikas uzņēmumam ir tiesības izvirzīt prasības, kas pircējiem būtu jāievēro”, skaidro Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāve Ilze Meistere. “Piemēram, izvietojot paziņojumu, kas būtu jāievēro pircējiem, ja tie vēlas produktu fasēšanai lietot savus traukus. Šādā gadījumā atbildība par produktu kvalitāti un nekaitīgumu jāuzņemas gan uzņēmumam, gan patērētājam, kurš tirdzniecības vietā ierodas ar saviem traukiem,” norāda I. Meistere.

Risinājumi vienreizlietojamo trauku patēriņa mazināšanai citviet pasaulē

Lai samazinātu šo vienreizlietojamo trauku lietošanas pieaugumu, ir svarīgi meklēt risinājumus. Daudzās Eiropas valstīs šāda trauku atpakaļ atgriešanas sistēma jau veiksmīgi darbojas. Lūk, vairāki piemēri:

ReCircle sistēma Šveicē piedāvā depozīta sistēmu restorāniem vai pārtikas veikaliem ar atkārtoti lietojamu iepakojumu "Food-To-Go". Sistēma ar atkārtoti lietojamām ēdienu kastītēm ir ieviesta arī citās valstīs, piemēram, Vācijā, Francijā, Beļģijā, Čehijā un Īrijā Dublinā.

Packbuddy kampaņa Vācijā Brēmenē veicina savu trauku vai krūžu izmantošanu, iegādājoties ēdienus un dzērienus līdzņemšanai, no mājām jāpaņem savi trauki ēdienam. Ēdinātāji, kas piedalās akcijā, apzīmē savu uzņēmumu ar attiecīgu uzlīmi.

Vācijas uzņēmums Recup ir ieviesis valsts mērogā depozīta sistēmu atkārtoti lietojamām krūzēm. Dzērienu krūzes tiek izsniegtas apmaiņā pret depozītu un tās var atgriezt jebkurā citā veikalā vai restorānā, kurš piedalās šajā sistēmā, kur pēc tam tiek atmaksāts atpakaļ iemaksātais depozīts .

Savukārt Šlēsvigas-Holšteinas Vides ministrija ir noteikusi stimulus atkārtoti lietojamu kafijas tasīšu pieņemšanai. Ar izstrādātiem "Ieteikumiem atkārtoti lietojamu trauku piepildīšanai ar karstajiem dzērieniem atbilstoši higiēnas standartiem maiznīcās, kafijas namos, apkalpošanas zonās un citos ēdināšanas uzņēmumos" valdība nepārprotami atbalsta atkārtoti lietojamu trauku izmantošanu un piedāvā skaidras instrukcijas to pareizai lietošanai uzņēmējiem. Un šādas vadlīnijas mazina jebkādas šaubas un šķēršļus pareizai trauku apstrādei.

Situācija Latvijas ēdināšanas nozarē neveicina vienreizlietojamo trauku patēriņa samazinājumu

Lai arī Latvijā pāris restorāni daļēji piedāvā maltītes līdzņemšanai arī daudzkārt lietojamos māla vai porcelāna trauciņos, kurus pēc tam ir nepieciešams atgriezt ēdināšanas uzņēmumā, šāda prakse joprojām ir ļoti reta. Arī trauku atgriešanas sistēma Latvijā vēl nav ieviesta, un aptaujātie restorāni trauku atgriešanā vairāk paļaujas uz pircēja godaprātu, bet joprojām neiekasē naudu par trauku depozītu.

Vairums Latvijā aptaujāto ēdināšanas uzņēmumu pārstāvji piekrita, ka pašlaik vērojams vienreizlietojamo trauku patēriņa krass pieaugums, kas veicina vides piesārņojumu ar plastmasas atkritumiem. Tomēr par pāreju uz citiem videi draudzīgākiem risinājumiem uzņēmumi nav domājuši, jo svarīgākie parametri šobrīd ir cenas attiecība pret kvalitāti, kā arī siltuma noturība, bet ne vides prasības.

Vēl jo vairāk, vienā no plašākajām ēdināšanas uzņēmumu ķēdēm Rīgā tiek piemērota pat videi draudzīgas izvēles neveicinoša prakse. Vienreizlietojamie plastmasas trauki līdzņemšanai ir pieejami bez maksas, taču ir pieejami arī papīra ekoloģiskie trauki, bet par tiem klientam ir jāpiemaksā. Kurš gan vēlēsies papildu piemaksāt, ja plastmasas ēdiena trauciņš tiek piedāvāts par brīvu un iekļauts cenā?

Vidēji Rīgas ēdināšanas uzņēmumā dienā tiek patērēti ap 400 līdzņemamie trauki, un šāda ačgārnu cenu politika vienreizlietojamiem traukiem pārdošanā nekādā veidā neveicina izmaiņas patērētāju rīcībā par labu videi. Viens ģimenes brančs līdzņemšanai populārā Rīgas restorānā sastāv no 14 dažādiem vienreizlietojamiem trauciņiem, kas kalpo vien 15 minūtes, un tad nonāk atkritumos.

Laiks mainīt paradumus un uz kafejnīcu doties ar savu kārbiņu

Plastmasas maisiņu izplatīšanas ierobežošanā esam guvuši zināmus panākumus, un ir ieviesta cenu politika par labu videi draudzīgāka maisiņa izvēlei, bet tagad vajadzētu pievērsties arī citiem iepakojuma materiāliem. “Tā ir mūsu izvēle, dzīvot videi draudzīgāk un atstāt mazāku ietekmi uz vidi, izvēlēties daudzkārt lietojamus līdzņemšanas traukus”, piebilst A. Caune.

Tieši šobrīd uzņēmējiem būtu svarīgi uzņemties sociālo atbildību un pārdomāt, no kāda materiāla piedāvāt vienreiz lietojamos un daudzreiz lietojamos ēdienu traukus patērētājiem. Ir īstais brīdis ieviest atkārtoti lietojamo līdzņemamo krūžu depozīta sistēmu, par piemēru ņemot kādu no sistēmām, kas jau veiksmīgi darbojas Eiropā.

“Zaļā josta” aicina patērētājus uz ēdināšanas uzņēmumu doties ar savu līdzpaņemto trauku, tādejādi ietaupot naudu, nepiesārņojot dabu ar vienreizlietojamo trauku atkritumiem un samazinot kopējo radīto atkritumu daudzumu.

Savukārt ēdinātājus “Zaļā josta” aicina ieviest līdzņemamo trauku vai depozīttrauku sistēmu savos uzņēmumos, kas viennozīmīgi samazinātu iepakojuma daudzumu pārtikas mazumtirdzniecībā un sabiedriskajā ēdināšanā, vai arī, ja tas nav iespējams, piedāvāt pircējiem vienreizlietojamos bioloģiski kompostējamos traukus.