Redakcijas sadaļu atbalsta

Rīgas Porcelāna muzejs noslēdzis Levona Agadžanjana dizaina mantojuma izpētes projekta 1. posmu

Rīga

Ieva Nagliņa | 2021.01.12

Ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Porcelāna muzejs 2020. gada nogalē realizēja Rīgas porcelāna rūpnīcas dizainera Levona Agadžanjana (1940, Armēnija – 1999, Latvija) radošā mantojuma izpētes pirmo posmu – rūpnieciski tiražēto un radošo autordarbu apzināšanu un to fotofiksēšanu.
2020. gadā Valsts Kultūrkapitāla fonds (turpmāk – VKKF) izstrādāja un īstenoja mērķprogrammu “Nākotnes kultūras piedāvājuma veidošana visās kultūras nozarēs”, ar nolūku stimulēt kultūras nozares radošo aktivitāti, darbības attīstības iespējas un kompensētu Covid-19 krīzes laikā akumulētos zaudējumus. Rīgas Porcelāna muzejs turpina stiprināt zinātniski pētniecisko kapacitāti un intensificēt muzejā pieejamo kultūrvēsturisko bagātību nonākšanu apritē, sabiedrībai pieejamās formās. Ar mērķi turpināt attīstīt zināšanas un izpratni par Latvijas dizaina mantojumu, Rīgas Porcelāna muzejs piedalījās konkursā un saņēma atbalstu.
Projekts “Pētījums par Rīgas Porcelāna rūpnīcas dizaineru Levonu Agadžanjanu – pirmais posms: priekšmetu fotografēšana” ir pirmais solis apjomīgākā pētījumā par Armēnijā dzimušā un Latvijā visu mūžu nodzīvojušā Rīgas Porcelāna rūpnīcas štata mākslinieka Levona Agadžanjana daiļradi. Rūpnīcā L. Agadžanjans strādājis no 1961. gada līdz uzņēmuma likvidēšanai 1998. gadā. Viņš ir viens no nedaudzajiem autoriem, kuram izdevās veiksmīgi izpausties ne tikai rūpnieciskajā dizainā, bet arī lietišķajā mākslā. 20. gs. 70. gados viņš kļuva par Latvijas PSR Mākslinieku savienības (šobrīd – Latvijas Mākslinieku savienība) biedru un radošās keramikas apvienības “Logs” aktīvu dalībnieku. Apzināti fotografēti un tehniski pētīti ir priekšmeti no Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Porcelāna muzeja, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja un Latvijas Mākslinieku savienības muzeja krājuma, kā arī no vairākām privātām kolekcijām, galeriju un privātpersonu īpašumā esošā un ģimenei piederošā mantojuma. Kopumā apgūti 245 priekšmeti – individuālas vienības un priekšmetu kopas, sākot no ražošanai apstiprinātiem plaša patēriņa priekšmetiem fajansā un porcelānā, kas tika tiražēti Rīgas Porcelāna rūpnīcā, līdz pat unikāliem autordarbiem vienā eksemplārā, izpildītiem arī citos keramiskajos materiālos – mālā, akmensmasā, šamotā. Līdzās mākslas darbiem, fiksēts arī šo priekšmetu tehnoloģiskais tapšanas process – priekšmetu ģipša modeļi, lejformas u.c. ražošanas inventārs.

Avots: Riga.lv