Rīgas zoodārzs – vieta nesteidzīgai pastaigai

Māris Lielkalns | 2021.01.17

Kaut zooloģiskais dārzs ietinies baltā sniega sagšā, nevar nepamanīt, ka diena kļuvusi jau par pusstundu garāka, nekā ziemas saulgriežos, un dažiem dzīvniekiem jau prātā pavasaris.

Jau tradicionāli janvārī Rīgas zooloģiskais dārzs apmeklētājus gaida ciemos arī vakaros, kad izgaismotās alejas un takas tā vien vedina uz nesteidzīgu pastaigu. Šis gads nav izņēmums – līdz 24. janvārim zoodārza kases strādās līdz plkst. 19.00 (apmeklētāji aicināti pamest teritoriju līdz plkst. 20.00). Ņemot vērā to, ka iekštelpu ekspozīcijas ir slēgtas, cena visu kategoriju ieejas biļetēm visas dienas garumā samazināta līdz EUR 3,00.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Izstāde "Biķernieku trasei 60"

Izstāde atklāj stāstu par vienu no nozīmīgākajām Baltijas motoru sporta vietām, piedāvājot unikālu iespēju aplūkot vairāk nekā 30 vēsturiskus sacīkšu eksponātus

Motormuzejs

Jaunais zēns – ķengurēns...

Ja ņem vērā to, ka Dienvidu puslodē šobrīd vasara pašā plaukumā, tad nav brīnums, ka arī zoodārza Ķenguru mītnē jaunumi teju katru dienu. Vēl nesen somu pameta purva valabiju mazulis un nu tas, kārē pēc mātes piena, tikai reizumis iebāž galvu savā iepriekšējā dzīves vietā pie pupa. Gadu mijā apmeklētāji ar sajūsmu ziņoja, ka rudajam ķenguram mazulis izbāzis no somas galvu... Nu pacietīgākajiem vērotājiem var palaimēties redzēt, kā jaunais ķengurpuika, vēl nedroši, bet visai apņēmīgi, lēkā pakaļ mātei un, paguris, atkal ieraušas atpakaļ somā, kurā pavadīti aptuveni seši mēneši.

Sakarā ar Covid-19 izplatības dēļ noteiktajiem ierobežojumiem, apmeklētājiem nav iespējams vērot dzīvniekus iekštelpu ekspozīcijās. Diemžēl... Tā, bez apmeklētāju apbrīnas, kaķu lemuru mazulis jau paaudzies tiktāl, ka rāpjas mātei uz muguras. Savukārt terārija ēkā plašā kailo smilšracēju saime kolektīvi aprūpē krietnu pulciņu kailu un sārtu mazulīšu.   

Drīz pāviem astes ziedēs

Dzīvniekiem ir savs kalendārs un to neietekmē ne sniegs, ne arī sals. Kad dienas kļūst garākas, tuvojas pavasaris. Ja pavēro pāvu astes, tas jau ir tuvu, jo vasaras beigās zaudētā garo spalvu rota jau ataugusi pilnā krāšņumā, tātad drīz varēs sākties riests. Savukārt, Japānas dzērves jau pa reizei dejo un klaigā, kaut jābrien pa kupenām. Bet vakarīgas pastaigas cienītājiem pievakarē var palaimēties saklausīt ūpja ūjināšanu, vai meža pūces  vai urālpūces skanīgo balsi. Kā nekā – diena jau kļuvusi par pusstundu garāka!