Pētījums: Ārkārtas stāvokļa laikā sabiedrībā dominē negatīvās emocijas

Inga Supe | 2021.01.20

Visbiežāk izjustās Latvijas iedzīvotāju emocijas pēdējā mēneša laikā bijušas – satraukums, tas bijis dominējošā emocija pusei iedzīvotāju (50%), tam seko prieks, ko izjutusi 43% sabiedrības un nomāktība, kas skārusi 34% respondentu. Tāpat bieži izjustas skumjas un aizkaitināmība (32%), noskaidrots Apotheka un tirgus pētījumu aģentūras Norstat veiktajā aptauja.

Visbiežāk satraukumu izjutušas sievietes (55 %), bet vīrieši to izjutuši retāk (45 %). Tāpat satraukumu kā visbiežāk izjusto emociju norādījuši jauni cilvēki vecumā no 18 līdz 29 gadiem (62 %).

Raksts turpinās pēc reklāmas

Ekskursiju piedāvājums. Grieķija

Lidojums no Rīgas, transfēri, 7 naktis 2-3* viesnīcās, puspansija un ekskursiju programma // Kavala - Soloniki - Janica - Meteora - Joana - Delfi - Atēnas -...

EUR 1099 | Estravel Latvia

Arī prieku visbiežāk izjutuši gados jauni cilvēki no 18 līdz 29 gadu vecumam (62 %), bet daudz retāk seniori vecumā no 60 līdz 74 gadiem (33 %). Tāpat prieku visbiežāk izjutuši cilvēki, kuru mājsaimniecībā dzīvo četri cilvēki (50 %), bet visretāk tie, kuri dzīvo vieni (27 %).

Nomāktību biežāk izjutušas sievietes (38 %) nekā vīrieši (29 %), studenti (50 %) un bezdarbnieki, kuri šobrīd ir darba meklējumos (36 %), bet retāk – pensionāri (29 %).

Eksperti skaidro, ka, cilvēkam kā sociālai būtnei jebkuras emocijas ir ļoti svarīgas, jo tādā veidā tiek reaģēts uz apkārt notiekošo. Pozitīvās emocijas kā prieks un interese, protams, rada labvēlīgu ietekmi uz cilvēku – tās paplašina redzesloku, iedvesmo, taču nedrīkst uzskatīt, ka negatīvās emocijas ir sliktākas. Arī negatīvās emocijas just ir pavisam normāli, taču ir jābūt uzmanīgākiem un jāprot tās atpazīt un saprast, jo, ignorētas vai apspiestas, tās var negatīvi ietekmēt arī fizisko veselību.

Svarīgi akceptēt savas emocijas

“Emocijas ir izjūtās izteikta reakcija uz organismā un apkārtējā vidē notiekošo. Tās ir ļoti svarīgas, jo pastāsta to, kā jūtamies, un arī motivē mūs tālākai rīcībai. Ilgstoši apspiestas emocijas var radīt pat dažādas psihosomatiskas saslimšanas, kas izpaužas fiziskās sajūtās, piemēram, galvassāpes, kuņģa-zarnu trakta traucējumus, sliktu pašsajūtu. Lai praktizētu emociju pieņemšanu, jādomā par tām kā vēstnešiem –  tās nav ne “labas”, ne “sliktas”, un, lai arī dažkārt var izsaukt nepatīkamas sajūtas, tās sniedz ļoti vērtīgu informāciju,” skaidro Sabiedrības veselības speciāliste un Veselības zinātņu maģistre Ineta Vanaga.

Emocijas norāda uz cilvēka pamatvajadzībām un vēlmēm, un, ja tās netiek apmierinātas, izjūtam negatīvas emocijas kā skumjas, naidu, nomāktību, bailes. Jāņem vērā, ka ārkārtas situācijā dažas no cilvēka vajadzībām patiešām ir ierobežotas, piemēram, komunikācija ar līdzcilvēkiem, kas ir ļoti svarīgs aspekts, lai cilvēks justos labi, un tāpēc biežāk novērojama nomāktība vai pat dusmas.

Uz katru no emocijām reaģējam citādi

Katra no emocijām rada specifiskas sajūtas un motivē mūs uz konkrētu rīcību. Bieži vien jūtam tās fiziski, piemēram, riebums liek sagriezties kuņģim, bet kauna izjūta liek nosarkt un ir grūti runāt. Kad tiek izjusts prieks, ķermenī ir šķietams enerģijas pieplūdums, rodas vēlēšanās arvien vairāk kustēties un darīt. Satraukums, ko izjutuši visvairāk respondentu, ir viens no trauksmes izpausmes veidiem. Trauksmes izpausmes var būt dažādas, piemēram, bailes, bažīgums, paātrināta elpošana un drebuļi. Satraukumam kļūstot arvien lielākam, cilvēks var piedzīvot trauksmes spēcīgāko izpausmi – paniku. Taču tieši satraukums ir tas, kas šobrīd vēl vairāk motivē ievērot arī dažādos valstī noteiktos ierobežojumus, jo neesam pārliecināti par savu drošību.

“Katram pašam jāapzinās, ka esam atbildīgi par to, ko liekam savā prātā. Ja ikdienā šķiet, ka biežāk tiek izjustas negatīvās emocijas, jāmeklē situācijas, kas rada prieku. Tas var būt jebkas – mīļākās filmas atkārtota noskatīšanās vai pievēršanās jaunam hobijam,” skaidro Ineta Vanaga.

4 soļi, ko veikt, kad pārņem emocijas

Kaut arī emocijas sniedz noderīgu informāciju, tās ārkārtas situācijas apstākļos var kļūt spēcīgākas nekā ikdienā un dažkārt to pat apgrūtināt, jo neļauj koncentrēties kam citam. Tādos gadījumos var palīdzēt šie četri soļi:

#1 Elpošana. Tai ir ļoti svarīga loma, lai stimulētu parasimpātisko nervu sistēmu, kas atbild par atslābināšanos. Derēs dažādi elpošanas vingrinājumi, kuros ir uzsvars uz garu izelpu. Piemēram, četras sekundes ieelpa un septiņas sekundes izelpa, to atkārtojot vairākas reizes. Šāds vingrinājums jāveic vismaz 2 minūtes.

#2 Emociju pierakstīšana. Rūpīgi jānovēro savas domas, fiziskās sajūtas, darbība un jāpieraksta tās. Tādā veidā emocijas tiek apzinātas, un ir iespējams tās analizēt.

#3 Emociju izlādēšana. Jāpajautā sev, ko būtu efektīvi darīt šajā brīdī, lai justos labāk. Piemēram, dusmas un niknumu var izlādēt fiziskā darbībā – skriešanā vai mājas sakārtošanā.

#4 Apzinātības praktizēšana. To var sākt praktizēt, noturot uzmanību uz elpošanu – aizvērt acis un fokusēties uz degunu un elpas ievilkšanu vai krūškurvja cilāšanos. Brīdī, kad nāk dažādas domas, atkal jākoncentrējas elpošanai. Šāda apzinātības praktizēšana ne tikai mazina trauksmi, bet arī trenē koncentrēšanās spējas. Nepieciešams to praktizēt vismaz 10 minūtes dienā.

Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju Norstat, laika posmā no 8. līdz 15. decembrim, aptaujājot 1010 respondentus.