2. februāris vēsturē: Latvijā atzīmē Sveču dienu

Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.02.02

Sveču diena ir radusies saistībā ar seniem pagānu šķīstīšanās svētkiem, latīniski festum candelarum. Taču ticīgajā pasaulē to skaidroja arī kā Marijas šķīstīšanas svētkus.

Lai vai kā, ka gan pagānisms, gan kristietība pastāvēja blakus, bet vēlāk tomēr kristietība ņēma virsroku.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Vislatvijas zirgu parāde Balvos

17.maijā Balvu pilsētā norisināsies viena no neparastākajām un aizraujošākajām parādēm Latvijā – Vislatvijas zirgu parāde.

Balvu TIC

Šeit daži ticējumi, kas vēl saglabājušies no pagānu laikiem:

• Ja sveču dienā snieg sniegs, tad bites spietos un tām būs daudz medus.

• Apmācies laiks - zemniekam bagāts gads, bet, ja spīd saule, tad nabadzīgs gads.

• Kad Sveču diena miglaina, būs lietaina vasara.

• Piesarmojuši koki liecina par bagātu vasaru.

• Bargs sals nozīmē, ka par siltu pavasari nav ko domāt.

• Ja Sveču dienā aizputināti ceļi, tad pavasari upes pilnas ūdens.

• Vētrains un puteņains laiks norāda uz jauku pavasari, siltu un lietainu vasaru.

• Kas šai dienā vairāk tērē un priecājas, tam nākamais gads esot bagāts un laimīgs.

• Sveču dienā nedrīkstēja daudz strādāt, sevišķi sievietes.

• Šajā dienā neiet mežā, lai nevestu čūskas mājās.

• Šajā dienā latvieši lēja sveces no aitu taukiem vai vaska.

• Sveču dienā apvārdotās vai baznīcā svētītās sveces sargā māju no vētrām, pērkona, zibens, krusas.

• Sveču dienā nav brīvu galvu sukāt, kāpostus vārīt nedz adatas cilāt, tad mati stāvot kā sveces, kāposti neaugot un nabadzība kā adatas durot.

• Sveču dienā jāsvēta vasarā salasītās zāles. Ja kādreiz saceļas pērkons vai vētra, tad Sveču dienā svētītās zāles jāmet ugunī, lai negaiss pārietu.

• Sveču dienā iedzēra alu, lai visu gadu būtu skaists, sārtiem vaigiem un vesels.