Pētījums: Saldumi un pusfabrikāti bērnu uzturā nonāk biežāk nekā augļi vai graudaugi

Dace Zaldāte Rozentāle | 2021.02.04

Teju visi jeb 99% vecāku piekrīt, ka uzturam ir nozīmīga loma bērna vispārējās veselības nodrošināšanā, liecina Bērnu slimnīcas veselīga uztura kustības “Ēstprieks” ietvaros veiktais pētījums. Lai arī aptaujas dati parāda, ka 72% uzskata, ka viņu bērns ikdienā uzņem sabalansētu un veselīgu uzturu, datu analīze liecina, ka bērni visbiežāk, līdz 6 reizēm nedēļā, uzņem tādus pārtikas produktus kā saldumus (65%), pusfabrikātus (64%), saldinātas brokastu pārslas vai musli (43%), mērces, piemēram, kečupu un majonēzi (41%), kā arī saldinātos dzērienus (29%) un ātrās uzkodas, kā picas, kartupeļus frī, vistas nagetus (23%).

Savukārt tādas vērtīgās un veselīgās produktu grupas bieži vien tiek uzņemtas retāk. Piemēram, olas bērni visbiežāk ēd 1-3 reizes nedēļā (67%), rīsi, griķi un citi putraimi tiek uzņemti visbiežāk 2-3 reizes nedēļā (47%), riekstus bērni visbiežāk patērē retāk kā vienu reizi nedēļā (41%). Pozitīvā iezīme ir tāda, ka vecāki atzīmē, ka augļus un dārzeņus bērni patērē katru dienu, tā atbildējuši 41% no aptaujātajiem vecākiem, savukārt zivis bērni visbiežāk ēd vienu reizi nedēļā, tā norādījuši 41% no respondentiem.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Līksnas muižas parks (Līksnas takas)

1999. gadā Līksnas parka teritorijā pagasta ļaudis izveidoja atpūtas taku, kura katru gadu tiek paplašināta.

TAKA

“Lai veicinātu veselīgus ēšanas paradumus bērnu ikdienā, vislabākais ceļš ir sākt ar sevi. Bērni mācās no vecākiem, tāpēc gan mammai, gan tētim ir jārāda piemērs, kā ēst veselīgi. Vajadzētu izvairīties no situācijām, kad vecāki paši, piemēram, vakarā sēž pie televizora un pasūta ēdienu no ātrās ēdināšanas restorāniem, un tajā pašā laikā saka bērnam, lai viņš ēd brokoļus vai burkānus. Ja ģimenē ēd daudz dārzeņu un augļu, un bērns jau no agra vecuma pie tādiem ēšanas paradumiem pierod, tad bērnam pēc aktīva treniņa vai rotaļām, kad vēl nav pienācis pusdienu laiks, nav problēma uzēst šķēli rupjmaizes vai kādu ābolu,” atklāj ­Bērnu klīniskās universitātes psihoterapeite un veselīga uztura kustības “Ēstprieks” konsultante Dr. Ilze Mežraupe.

Psihoterapeite atklāj, ka neveselīgos našķus visbiežāk bērni izvēlas tad, ja tie ir viegli pieejami. “Esmu novērojusi, ka daudziem vecākiem bieži vien ir vieglāk iedot naudiņu, lai bērns pats nopērk, ko vēlas, nekā mainīt dzīves ritmu un savus paradumus. Tādējādi bērns, protams, arī izvēlēsies ērtāko un viņa izpratnē garšīgāko ceļu, kas bieži vien ir neveselīgās uzkodas un saldumi,” stāsta eksperte.

Tādēļ ir būtiski jau pēc iespējas agrākā vecumā bērnam piedāvāt dažādas veselīgus produktus, iepazīstinot bērnu ar alternatīvām, kā piemēram dažādiem augļiem, dārzeņiem un riekstiem, mācot sezonālo un lokālo dārzeņu nozīmību un pienesumu mūsu veselībā.

Nepieciešama sabiedrības iesaiste kustības “'Ēstprieks” atbalstam

Lai nodrošinātu pēc iespējas daudzveidīgākas maltītes visiem Bērnu slimnīcas pacientiem, nepieciešama sabiedrības iesaiste. Iesaistīties var ikviens – kustības atbalstītāji un uzņēmumi. Ziedot kustības “Ēstprieks” attīstībai var visos “Maxima” veikalos, pērkot atbildīgu uzņēmumu – “Dobeles dzirnavnieks”, “Smiltenes piens”, “Alpro”, “Baltijas dārzeņi” un putnu fabrikas “Ķekava” produktus.  Ziedot iespējams arī zvanot pa tālruni 90006681 un ziedojot 1,42 eiro. Uzņēmumiem par iespēju ziedot vai nodrošināt savu produkciju lūgums sazināties ar projekta koordinatori – austra.straume@bkus.lv.

Vairāk noderīgas informācijas un veselīgas receptes atrodi estprieks.com.